pirms atradināšanas es izlasīju čupām saitu. pilnīgu brēcināšanu neatzinu. ja māte izliekas par beigtu, bet tēvs ir atsaucīgs, tad bērns nejūtas pamests. pirmajās pāris naktīs tēvam bija pāris stundas ar bērnu uz rokām jāstaigā, bet pēc tam pamazām bija miers. manā gadījumā man likās, ka es no neizgulēsānas nosprāgšu (ir senčos dažas slimības, kas var aktivizēties pie neizgulēsanās). slikta čura ir sīkums salīdzinājumā ar bērna palikšanu bāreņos. tev taču arī ir jādzīvo; bērns pēc gada vecuma jau drīkst uzzināt kaut ko par dzīves īstenību. ja tu neko tagad nedarīsi, tad bērns var saglabāt nakts ēšanas paradumu vēl 2 gados, un ar katru mēnesi atradināšana kļūst grūtāka.

es atstāju vienu ēšanu pus5 naktī. pēc tam bērns drīkstēja nākt uz manu gultu gulēt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

+1 par to, ka lai pabrēc otrā istabā tētim uz rokām kādas naktis 2 - 3.
mums šis strādāja.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jap, mums arī 2 naktis strādāja.

(Reply to this) (Parent)