Maijs 2., 2012


Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
10:13 - Pa mammas māju

Bērns nogulēja no 21:30 līdz 4:50 un bija tik izgulējusies, ka nolēma celties pavisam. Drusku jau miegaina bija vienalga, pēc stundas sakreņķējās, ka miedziņš kaitina un mamma neko daudz nespēlējas (cerēju ka aizmigs) un dikti saraudājās. Tad nu gājām ekspedīcijā pa māju meklēt omi, pamājām atā un aizmiga uz 40 min, nemierīgi gan, vaktēja vai es nepazūdu.. Tad gandrīz 2h augšā, pļāpājām un spēlējāmies līdz sāka žāvāties un žāvāties. Iedevu paēst un atkal aizmiga tik uz 40 min. Šis jau tā kā pēc normāla režīma pirmais snaudiens. Drīz iesils un tad jau varēs iet ārā un sust garos pusdienslaikus, tik redzēs vai es varēšu pagulēt, ja bērns ārā, vai tomēr būs jārušinās pa dobēm.

Lasu grāmatu Wonder Weeks, ja paskatās cibā piefiksētos kreņķīgos laikus, tad šķiet diezgan ticami. Bet nu kaitina, ka atsevišķas tēmas vairākās nodaļās atkārtojas vārds vārdā (par to, kas notiek, ja krata bērnu). Acīmredzot, domāts, ka katru nodaļu var lasīt pilnīgi neatkarīgi (vai arī vienkārši sakompilēts no atsevišķiem rakstiem).

Līst vairs īsti neizdodas, bet tagad ir savākusi interesējošās mantas zem krūtīm un sāk kunkstēt,, droši vien spiež, kad grib atpūsties : ) Bet man prieks, ka izrāda interesi par konkrētām mantām pati (nevis tikai par to, ko piedāvā).

Kautkad jāsaraksta dārzā padarītais. Un jāizdomā kur pirkt dārza šūpoles - mamma grib tās metāla ar jumtiņu, bet vajag noteikti ar piegādi. (Man jau labāk patiktu koka)

upd. Bērns tā miegojās, ka liku gulēt, kaut nesaprotu, cik ilgi tagad gulēs un kad gribēs ēst. Ārā saulē ir ok, bet ēnā pavēss, pirksti salst, nezinu, ko lai sadara. Guļ nemierīgi tāpēc atstāt vienu īsti nevar, jāpašūpina ik pa brīdim.
Tags: ,

(1 pēdas | ir doma)

Comments:


[User Picture]
From:[info]sjuzi
Date:2. Maijs 2012 - 16:46
(Link)
Atceros, ka brāli liekot laukā gulēt diendusu pirmo mēnesi nespēju atstāt vienu īsti ne uz mirkli,lai arī gulēja mierīgi. Tad nu turpat dārzā ar rušinājos. Ar katru nākamo jau mana trauksmes sajūta mazinājās. Laiks.
Es kā reiz brīvdienās nošausminājos vērojot kā tās mammas(ne visas, bet jasaka vairākums) ratos esošos, raudošos mazos cilvēkus krata. Tur jau pat pieagušajam slikti samestos..
smaidi - Pa mammas māju

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Login
Bucket
Rakstīt
Rozes
Komentāri
Latest
Labot daudz

> Go to Top
Sviesta Ciba