Maijs 2., 2012


[info]sjuzi16:46
Atceros, ka brāli liekot laukā gulēt diendusu pirmo mēnesi nespēju atstāt vienu īsti ne uz mirkli,lai arī gulēja mierīgi. Tad nu turpat dārzā ar rušinājos. Ar katru nākamo jau mana trauksmes sajūta mazinājās. Laiks.
Es kā reiz brīvdienās nošausminājos vērojot kā tās mammas(ne visas, bet jasaka vairākums) ratos esošos, raudošos mazos cilvēkus krata. Tur jau pat pieagušajam slikti samestos..

Read Comments

Reply


No:
( )Anonīms- ehh.. šitajam cibiņam netīk anonīmie, nesanāks.
Lietotājvārds:
Parole:
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.
smaidi - Komentāri

> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Links
Login
Bucket
Rakstīt
Rozes
Komentāri
Latest
Labot daudz

> Go to Top
Sviesta Ciba