Man bija Čārlija Čaplina filmā "City lights" līdzvērtīga pieredze. Šajā filmā nabaga klaidonis ir nabaga klaidonis, kamēr vien kāds miļjonārs vakarā alkohola reibumā viņu satiek un uzskata par labāko draugu, jo izglābis viņu no nāves. Bet nākamajā rītā viņš visu ir aizmirsis un izmet nabaga klaidoni, ar kuru notusējis visu nakti, uz ielas. Bet pēc kāda laika atkal alkohola reibumā viņš satiek klaidoni un atkal viņu atceras. Notusē visu nakti, bet no rīta kalpotājam liek viņu izmest uz ielas.

Nu tad lūk. "Pienā" jau uz rīta pusi satiku senu paziņu, ar kuru sapratām, ka mūsu profesionālās intereses un darbības drīz saskarsies. Teicu, ka tas var notikt ātrāk un rītdien (t.i., tajā pašā dienā) notiek attiecīgās jomas konference un varētu to kopīgi apmeklēt. Lieta darīta, telefons pierakstīts un viss kārtībā.

No rīta (kontekstā - pēcpusdienā) pamodies, saprotu, ka uz pēdējo sekciju varu vēl pagūt. Pamanījis, ka esmu pievienojis jaunu kontaktu telefongrāmatā, atceros vakara vienošanos un rakstu sms. Atnāk atbilde: "Diemžēl esat visticamāk sajaucis numurus. Neesmu īstais adresāts. xxx [te vārds, kas atbilst paziņas vārdam]." Man nebija spēka skaidroties. Dievs ar viņu, nodomāju!

Un nākamajā reizē - skatos - "Pienā" atkal tā paziņa pret rīta pusi. Un skat, atpazīst mani un zina, par kādu konferenci ir bijusi runa un kas viņai rakstījis!