Rupjā sāls. Andris Saulītis ([info]slysts) rakstīja,
@ 2010-07-02 23:00:00
Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Vēlos būt tik brūns kā tie četri cīsiņi, kurus tikko uzvārīju. Pēc saņemtā karstuma devas viņi rotājas veselīgā, nepārspīlētā brūnumā. Lūk tā. Pieliku blakus roku, salīdzināju un nokonstatēju, ka vēl pietrūkst, bet galvenais ir lietas nesasteigt (tas ir tas, ko es nemāku un tādēļ bieži visu sačakarēju).

(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]elina
2010-07-02 23:44 (saite)
brūni taču ir tikai proletārieši

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]slysts
2010-07-03 01:06 (saite)
Tas ir ļoti lokāls jautājums. Man kā antropologam jāteic, ka ziemeļu platuma grādos iedegums ir bijusi miesas iekārotā krāsa. Vienīgi 19. gs. un nedaudz arī 20. gs. un šobrīd bālums bija romantizēts kā daļa no slimību metaforas (sk. Sontāgas "Slimība kā metafora" http://www.satori.lv/raksts/1104 )

Citādāk ir ar Dienvidu valstīm. Senajā Grieķijā bāla seja nepārprotami norādīja uz aristokrātiju.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais) (Diskusija)


[info]elina
2010-07-03 09:27 (saite)
:)
un tikai sisīši netic romantismam ziemeļos

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?