Narkotiķe!
Kur bija viņi agrāk, kad maga man dzīvoja pilnīgi aiz sienas?

Tas ir vēl ļaunāk nekā nelegālā alkohola tirdzniecība! Kolīdz mājas kāpņutelpā ieviešas narkotiku tirgoņi, koplietošanas telpās sāk mētāties šļirces, bieži viesojas agresīvi ļautiņi stiklainiem skatieniem. Aptaujāto Rīgas apsaimniekotāju un īpašnieku pieredze liecina, ka narkorūpalu izsvēpēt no mājas ir ļoti grūti. Diemžēl ceļu pie narkotirgoņiem viņi atrod arī tad, ja ārdurvīs ierīkota koda atslēga. Kaimiņiem tas nozīmē dzīvot bailēs, ka bērni savainosies ar nomestām inficētām šļircēm, ka izdomās paši pamēģināt «zāli» vai ko stiprāku, ka iedzīvotājiem kāpņutelpā kāds tirgoņa klients pieprasīs atdot maka saturu vai centīsies nolaupīt ko vērtīgu no dzīvokļa.

Vispirms pie iecirkņa inspektora
Ja ir ziņas, ka kaimiņi tirgo narkotikas un tāpēc ir bažas par savu un tuvinieku drošību, kaut nedaudz, bet tomēr var darīt jebkurš šāda nama iedzīvotājs.

1. Jāvēršas pie apsaimniekotāja, nama īpašnieka, lai tas gādā par ārdurvju kārtīgu slēgšanu. Var jau iebilst, ka «klienti» tik un tā mājā iekļūs, slēdzenes salauzīs, tomēr tas būs šķērslis, kas vismaz daļai liegs nokļūšanu pie tirgotāja. Un lai viņi saprot, ka šis kavēklis tur būs pastāvīgi, jo salauztās slēdzenes tiks atjaunotas! Tas ir stimuls meklēt ērtākas «točkas».

2. Par bīstamo rūpalu jāinformē policija. Vislabāk uzzināt, kur atrodas policijas iecirknis, un aiziet pie sava rajona inspektora aprunāties - izstāstīt, kur, kad un kas notiek, kāpēc ir iemesls uzskatīt, ka zeļ narkotirdzniecība, iesaka Valsts policijas Preses un sabiedrisko attiecību biroja vadītāja Ieva Rekšņa. Jo vairāk būs faktu (adrese, kurā dzīvoklī notiek rūpals, kādos laikos, kas tirgo, kad kāpņutelpā pulcējas pircēji utt.), jo labāk - tad policija varēs rīkoties veiksmīgāk. Šo informāciju var arī uzrakstīt un nosūtīt policijai, tāpat to var izstāstīt, piezvanot pa uzticības tālruni.

No iecirkņa inspektora informācija par iespējamo narkotiku tirgošanu nonāk Galvenajā policijas pārvaldē, un tad jau profesionāļu ziņā būs tas, kā to pārbaudīt: vai rīkosies iecirkņa vai Narkotiku apkarošanas biroja darbinieki. Iespējams, tiks organizēts operatīvais eksperiments. Taču ātri tas nenotiek - jāsavāc pietiekami daudz pierādījumu par likumpārkāpumu un jāsaņem sankcija. Policistu nav tik daudz, lai šādu namu pastāvīgi iekļautu patruļmaršrutā, un prakse liecina, ka tam nav lielas jēgas - tirgotāji ir gana gudri, lai neuztrauktos, ja pa logu ierauga policistu.

3. Ja sarunai ar iecirkņa inspektoru nav rezultātu un viņš nav atsaucīgs, noteikti jāraksta iesniegums iecirkņa vai arī Galvenās policijas pārvaldes priekšniekam, jo narkotiku tirdzniecības apkarošana tomēr ir viena no policijas prioritātēm, iesaka I. Rekšņa