Kad mana pubertāte ir aizcirtusi durvis uz neatgriešanos, es darīšu to, ko šajā laikā ienīdu - došos uz bīstamo dzelzceļa staciju, kāpšu uz Mellužiem. Kreisajā plaukstā man būs kāds alkokols un labajā kāds niķis. Pēc tam es izprasīšu mammai auksto zupu un došos sēdēt jūras krastā. Viens, galīgi viens. Domāšu par to, kad iepatiksies pīpēt un turpināšu domāt eksistenciālos jautājumus. Tikai nevaru izvēlēties lasāmvielu no grāmatplaukta, kur kaudze stāv no pagājušajiem dripselējumiem pa pasauli. Ko ņemt līdzi? Basic writings of existencialism būtu pārāk smagi, Солженицынам būtu jāņem līdzi vēl arī krievu-latviešu vārdnīca, Speeches, that changed the world - pārāk populārzinātniski, Trīs vīri laivā nepagūšu izlasīt, Zariņa Viltoto faustu bail, atliek izvēlēties starp Mihaels. Jauniešu grāmata infantilajai sabiedrībai un Ēriksena Mirkļa tirāniju.