labi teikts. bet, manuprāt, patriotisms, paplašinot jēdzienu, var būt vēlams tādā nozīmē, ja tas ir pozitīvs lepnums par savu zemi, veselīga attieksme pret dzimto valodu un cieņa pret vēsturi, kas per se ietver izpratni un informētību ne tikai par savu valsti un tās kultūru. vai kāds varētu apgalvot pretējo, sakot, ka viņam ir bijis nepatīkami viesoties, vai kontaktēties ar atvērtu un tajā pašā laikā īstenu kādas valsts, nācijas pārstāvi? tas ir bagātinoši.
patriotisms neatgriezeniski iegūst negatīvu virzienu, kad tas ir fanātisks, izceļot vienas nācijas, vai, taviem vārdiem runājot, cilvēku grupas pārākumu pār citām, tas top balstīts bailēs un nespējā izprast pasaules dažādību. bet no šī lielā mērā rodās konstrukts "valsts", kas ir "viņi", gan iekšpolitiski, gan attiecīgi izdevīgā momentā arī ārpolitiski.

(Reply to this) (Thread)

kaut kur bija citāts, ko man tagad ir slinkums meklēt, ka par piederību grupai visvairāk tiecas lepoties tie, kam vismazāk ir par ko lepoties citās jomās. Gedroics te varētu būt ikonisks piemērs. pat ja neskaita to, man tādas frāzes vispār šķiet pilnīgi tukšas un derīgas tikai tam, lai staigātu apkārt, viens otram pliķētu pa plecu un apsveiktu pašiem sevi. kāda vēl veselīga attieksme, kāds vēl pozitīvs lepnums, kas tieši tas ir? visi vārdi tajās frāzēs, sākot ar "valsts" vai "zeme" un beidzot ar "cieņa" ir tik izplūduši, ka tik pat labi varētu nenozīmēt neko. citkārt tas būtu vienalga, bet situācijā, kad visi pie šāda diskursa ir tā pieraduši, ka tas jau tiek uztverts kā pašsaprotams, ka tev ir, teiksim, no lojalitātes izrietošs pienākums likt kopējo labumu pār savējo un uzupurēties priekš cilvēkiem, ko tu 100 gadus nepazīsti, tas ir palicis kaitīgi

(Reply to this) (Parent) (Thread)

veselīga attieksme, pozitīvs lepnums, cieņa pret valodu, tās ir elementāras lietas, kas raksturo, piemēram, izglītotu cilvēku, vai tādu, kam piemīt inteliģence, ja vēlies (nedomāju, ka doma nav saprotama un būtu vajadzīgs šeit to sīkāk iztirzāt). Mills rakstīja, ka "tas, ko šodien slavina kā reliģijas atdzimšanu, trulos un nekoptos prātos vismaz tikpat lielā mērā vienmēr ir arī fanātisma atdzimšana". izejot no konteksta, vārdu reliģija var nomainīt ar patriotismu, un tas lieliski norādīs uz pamatdomu, jeb mehānismu, kas ir par pamatu cilvēku pārliecībām un tām atbilstīgām rīcībām (Gedroics kā sliktais piemērs). negribu tev piekrist, ka šodien pastāv pašsaprotams un no lojalitātes izrietošs pienākums, kādu tu to apraksti, kur tad tas pastāv? ir arī daudz lojālu cilvēku ar savu galvu uz pleciem. bet es piekrītu, ka diskurss ir derdzīgs un tas tiešām ir kaitīgi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

es jau teicu, visi tie apzīmētāji kā "pozitīvs" un "veselīgs" ir atkarīgi tikai no tā, kas tev tobrīd patīk. vari būt drošs, ka arī Gedroics piekrīt, ka vajag būt "veselīgai attieksmei" un "pozitīvam lepnumam", taču vienkārši saprot to citādāk

kopumā tavs viedoklis ir viena liela apelēšana pie emocijām. nepiekrīti tev — neesi izglītots, esi pret "pozitīvām" un "veselīgām" lietām. kā tieši var atšķirt šādu attieksmi vai lepnumu no citiem veidiem gan tu nepaskaidro, jo nemaz nevarētu. paliek spēkā tas, ko es teicu par valodas nenoteiktību. tās ir vienkārši skanīgas frāzes no tās pašas sērijas, kas ir tik mīļas politiķiem

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams, ka attieksme pret objektu ir balstīta attiecīgā laikposma pārliecībā par status quo.

tu vari man nepiekrist, bet tas tevi nepadara par neizglītotu un esošu pret "pozitīvām" lietām. tas nav tas, ko esmu teicis. runa ir par nepiekrišanas formu, kas cilvēkiem, paužot nostāju, ļoti atšķiras. bet formu, kādā tiek pasniegtas pārliecības un viedokļi, neizbēgami ietekmē emocijas (emotional intelligence). mana "pozitīva" saturs ir atšķirīgs, no kāda ekstrēmista "pozitīva" satura, svarīgi ir, vai mēs spēsim rast kopīgu valodu (tās nenoteiktībā) un kā tas notiks. mēs spriežam par dotajām universālijām un daram to šādi, citi mēdz vicināt dūres, un tas veido attieksmes nošķīrumu, pakāpi kādā tiek risinātas diskusijas, konflikti utt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

jā, jā, jā, vienkārši turpini atkārtot tukšas frāzes un domāt, ka mērens stulbums nav stulbums. lepnam ir jābūt par to, ko tu esi sasniedzis, un pieķēries Latvijai vai priecīgs būt par latvieti var būt bez jebkāda atšķaidīta nacionālisma un kvazirasisma

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"..priecīgs būt par latvieti var būt bez jebkāda atšķaidīta nacionālisma un kvazirasisma". malacītis, tieši tā. tikai uzvedies, it kā es būtu apgalvojis kaut ko pretēju

(Reply to this) (Parent)