|
Nov. 19th, 2008|11:07 am |
labi teikts. bet, manuprāt, patriotisms, paplašinot jēdzienu, var būt vēlams tādā nozīmē, ja tas ir pozitīvs lepnums par savu zemi, veselīga attieksme pret dzimto valodu un cieņa pret vēsturi, kas per se ietver izpratni un informētību ne tikai par savu valsti un tās kultūru. vai kāds varētu apgalvot pretējo, sakot, ka viņam ir bijis nepatīkami viesoties, vai kontaktēties ar atvērtu un tajā pašā laikā īstenu kādas valsts, nācijas pārstāvi? tas ir bagātinoši.
patriotisms neatgriezeniski iegūst negatīvu virzienu, kad tas ir fanātisks, izceļot vienas nācijas, vai, taviem vārdiem runājot, cilvēku grupas pārākumu pār citām, tas top balstīts bailēs un nespējā izprast pasaules dažādību. bet no šī lielā mērā rodās konstrukts "valsts", kas ir "viņi", gan iekšpolitiski, gan attiecīgi izdevīgā momentā arī ārpolitiski. |
|