|
Nov. 20th, 2008|12:42 pm |
|
kaut kur bija citāts, ko man tagad ir slinkums meklēt, ka par piederību grupai visvairāk tiecas lepoties tie, kam vismazāk ir par ko lepoties citās jomās. Gedroics te varētu būt ikonisks piemērs. pat ja neskaita to, man tādas frāzes vispār šķiet pilnīgi tukšas un derīgas tikai tam, lai staigātu apkārt, viens otram pliķētu pa plecu un apsveiktu pašiem sevi. kāda vēl veselīga attieksme, kāds vēl pozitīvs lepnums, kas tieši tas ir? visi vārdi tajās frāzēs, sākot ar "valsts" vai "zeme" un beidzot ar "cieņa" ir tik izplūduši, ka tik pat labi varētu nenozīmēt neko. citkārt tas būtu vienalga, bet situācijā, kad visi pie šāda diskursa ir tā pieraduši, ka tas jau tiek uztverts kā pašsaprotams, ka tev ir, teiksim, no lojalitātes izrietošs pienākums likt kopējo labumu pār savējo un uzupurēties priekš cilvēkiem, ko tu 100 gadus nepazīsti, tas ir palicis kaitīgi |
|