protams, patriotismam nav loģiska iemesla, tas ir fizioloģiski noteikts. tas pieder pie pašsaglabāšanās. Tas šobrīd liekas maz ticams, jo mēs esam miera laikos, bet redzēsi, kā Tu runāsi karā. tas taču ir elementārs darvinisms.
paskaties apkārt, tas ir spēks un kaislība, kas kustina karus, tas cilvēkos sprāgst un dzīvo pats no sevis, un tas iezīmē valstu robežas, tas ir reāls, nevis mākslīgi radīts mēms, kas "izmantots kara attaisnošanai". Līdzīgi, nav taču arī racionālu iemeslu kādu otru cilvēku dievināt romantiskajās attiecībās, tomēr tas notiek un atkārtojas, jo tas ir kaut kas lielāks, vai arī, ja vēlies, mazāks, kas tevī šeit runā, sugas turpināšanās.

(Reply to this) (Thread)

šī fizionomija, par ko tu runā, veidojās ilgi pirms 19. gs. un nacionālo valstu rašanās, tāpēc tu nevari apgalvot, ka patriotisms būtu cilvēku pirmā daba. labākajā gadījumā evolucionārā psiholoģija varētu pateikt, ka tas ir perverss altruisma paveids. arī tad, ja sāktos karš, es daudz labprātāk paļautos uz profesionālu un labi trenētu armiju un politiskajiem sabiedrotajiem, nekā sētnieka Jāņa patriotiskajām jūtām. šis vairs nav Makjavelli laiks vai pat 20. gs. sākums, un mūsdienās karo citādāk. pat ja mēs joprojām sūtītu pretiniekiem virsū patriotiskus sētniekus ar plintēm, īss atskats uz pagājušā gadsimta asiņainajiem upuriem varētu likt apšaubīt šīs pieejas saprātīgumu. teiksim, pat ja Latvijā iebruktu, nezinu, Lietuva, sūtīt karot neprofesionāļus jebkurā gadījumā nozīmētu bezjēdzīgus zaudējumus. skaidrs, es neesmu militārais eksperts, bet man stāstīja, ka profesionālo armiju efektivitāte pār nacionālajām armijām 20. gs. konfliktos ir vairāk kā apstiprinājusies

fakts ir arī tāds, ka tu esi aprīkota, lai uzrakstītu dzejoli, nevis spriestu par tādām lietām. interesanti, no kurienes vispār rodas pārliecība, ka sajūtas ir labāks līdzeklis par racionalitāti, lai noskaidrotu patiesību. visapkārt taču it kā ir pierādījumi par pretējo, piemēram, sākot ar datoriem un tīklu, caur kuru sarakstāmies, un beidzot ar to, ka sajūtas nekad nevarētu nosēdināt cilvēku uz Mēness, apturēt postošu slimību epidēmijas un kopumā apmierināt cilvēciskās vajadzības, kas ir atkarīgas no trūkuma, ļaujot tiem kontrolēt savu vidi. tas nenozīmē, ka sajūtas nav svarīgas, jo ir galvenais, kas padara cilvēkus par cilvēkiem, bet pārvērtēt tās vienalga ir gluži vienkārši dumji. īpaši tas izpaužas, ja visādi dzejniekotāji un romānmeistari cenšas kaut ko runāt par nopietnām lietām kā darvinismu, jo tajā brīdī tas, vai jūs izskatāties pēc muļķiem, sāk vairāk atkarāties no veiksmes kā jebkad

(Reply to this) (Parent) (Thread)

> no kurienes vispār rodas pārliecība, ka sajūtas ir labāks līdzeklis par racionalitāti
Tā tas vienkārši ir. Tāpat kā tas, ka mums ir tieši pieci pirksti katrai rokai. Tev ir daudzus gadus jātrenējas domāt loģiski, bet emocionāls tu esi kopš dzimšanas.

Starp citu, ko tu ceri panākt ar šo eseju un ar loģiku vispār?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai man kaut kas ir noteikti jācenšas panākt? nebūtu jau grūti izdomāt kādu nebūt iemeslu, bet patiesībā man vienkārši tobrīd gribējās uzrakstīt savas domas

par racionalitāti, arī stepēs, ja tu esi senais cilvēks un centies nekļūt par barību plēsoņām, tu nevari iztikt bez racionālas domāšanas, jo dzīve vienkārši ir tik grūta un neparedzama. tā nav sakritība, ka cilvēkiem ir relatīvi lielas smadzenes, bet nav ne kažoka, ne ilkņu, ne īpaši ātru kāju. lieta gan tāda, ka tas ietvars, kurā pastāv šī racionalitāte, nav tīrs, un mūs dzen uz priekšu dažādi instinkti un domāšanas apvedceļi, kas bija lietderīgāki stepēs kā tie ir tagad, runājot par mūsdienu sabiedrību. tur es tev piekrītu, ka censties to apzināties un kontrolēt ir grūtāk kā vienkārši iet pa straumi. cita lieta, ja tu ar to gribi pateikt, ka tas ir labāk tāpēc, ka vieglāk, jo šīs lietas nav viens un tas pats

(Reply to this) (Parent)

"Tev ir daudzus gadus jātrenējas domāt loģiski, bet emocionāls tu esi kopš dzimšanas."

Vai tas ir kaut kas līdzīgs tam, ka ēst ar rokām ir labāk, jo to mēs darām, pirms iemācāmies ēst ar dakšiņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu mani pārproti. Fatalis jautā "kur rodas pārliecība, ka sajūtas (emocijas) labākas par racionalitāti", un es atbildu "tā [pārliecība] nekur nerodas, tā vienkārši ir (it just is)". Es nesaku neko par to, kas ir labāks.

(Reply to this) (Parent)

vai es šeit teicu "sajūtas"? es šeit drīzāk uzstāju uz tādu racionalitāti, kas novēro un tad izdara spriedumus, nevis izdara spriedumus un brīnās, ka objektīvi esošais tiem neatbilst.:)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tev nav jāsaka, es tevi jau pazīstu. tas, ko tu sauc par savu racionalitāti, pamatā ir drīzāk sajūtas, kas liek aizstāvēt ierasto un pazīstamo. tev līdzīgie visos laikos ir jaukuši savu pirmo dabu ar otro, jo vērot jau tu vēro, tikai neņem vērā dažas lietas, kas varētu ietekmēt spriedumus, teiksim, kā minēto noslieci par labu pazīstamajam. tas ir, nemaz neskaitot to vērojumu seklumu, kas paskatās tikai uz vienu situāciju, kurā grupas lojalitāte ir noderīga, bet neskatās uz skaidriem piemēriem pretējajam

(Reply to this) (Parent)

jā, laikam es neskaidri izteicos, patriotisms ir elementārs bara instinkts savienojumā ar instinktu sargāt savu teritoriju. noderīga lieta izdzīvošanai. protams, ka cilvēki ir smalkāki par dzīvniekiem un viņiem tas izskatās smalkāk.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

varētu padomāt, ka tagad tu būtu izteikusies daudz skaidrāk. pie tam tu atkārto lietas, kam jau es esmu pieskāries ierakstā. lojalitāte pret grupu var sekmēt izredzes izdzīvot, bet tas nenozīmē, ka nevar būt pretēji. Vācija un Lebensraum bija viens piemērs, kurā galējas šo jūtu izpausmes nesa postošas sekas visai grupai. līdzīgi, arī pretošanās var būt pilnīgi lieka. tu vari pretoties spēkam un salūzt, vai noliekties un izdzīvot. nemaz nerunājot par to, ka individuālas intereses ir pilnībā spējīgas kalpot arī kolektīvajām (sk. Ādamu Smitu), tāpēc patriotisms nav nekas, bez kā sabiedrība nevarētu pastāvēt

(Reply to this) (Parent)

Problēma ir gana dīvainajā pieņēmumā, ka cilvēka teritorija ir valsts, bet "bars" - tās iedzīvotāji, jo ir daudz ticamāk, ka "teritorija", piemēram, ir vieta, kurā cilvēkam ir zināmi ieguldījumi (sējumi, lopu ganības utt.) un no kuras viņš spēj iegūt resursus izdzīvošanai, savukārt "bars" - tas cilvēku kopums, ar kuriem saista asinsradniecība vai no kuriem ir tieši atkarīga izdzīvošana.

(Reply to this) (Parent)