> no kurienes vispār rodas pārliecība, ka sajūtas ir labāks līdzeklis par racionalitāti
Tā tas vienkārši ir. Tāpat kā tas, ka mums ir tieši pieci pirksti katrai rokai. Tev ir daudzus gadus jātrenējas domāt loģiski, bet emocionāls tu esi kopš dzimšanas.

Starp citu, ko tu ceri panākt ar šo eseju un ar loģiku vispār?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vai man kaut kas ir noteikti jācenšas panākt? nebūtu jau grūti izdomāt kādu nebūt iemeslu, bet patiesībā man vienkārši tobrīd gribējās uzrakstīt savas domas

par racionalitāti, arī stepēs, ja tu esi senais cilvēks un centies nekļūt par barību plēsoņām, tu nevari iztikt bez racionālas domāšanas, jo dzīve vienkārši ir tik grūta un neparedzama. tā nav sakritība, ka cilvēkiem ir relatīvi lielas smadzenes, bet nav ne kažoka, ne ilkņu, ne īpaši ātru kāju. lieta gan tāda, ka tas ietvars, kurā pastāv šī racionalitāte, nav tīrs, un mūs dzen uz priekšu dažādi instinkti un domāšanas apvedceļi, kas bija lietderīgāki stepēs kā tie ir tagad, runājot par mūsdienu sabiedrību. tur es tev piekrītu, ka censties to apzināties un kontrolēt ir grūtāk kā vienkārši iet pa straumi. cita lieta, ja tu ar to gribi pateikt, ka tas ir labāk tāpēc, ka vieglāk, jo šīs lietas nav viens un tas pats

(Reply to this) (Parent)

"Tev ir daudzus gadus jātrenējas domāt loģiski, bet emocionāls tu esi kopš dzimšanas."

Vai tas ir kaut kas līdzīgs tam, ka ēst ar rokām ir labāk, jo to mēs darām, pirms iemācāmies ēst ar dakšiņu?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tu mani pārproti. Fatalis jautā "kur rodas pārliecība, ka sajūtas (emocijas) labākas par racionalitāti", un es atbildu "tā [pārliecība] nekur nerodas, tā vienkārši ir (it just is)". Es nesaku neko par to, kas ir labāks.

(Reply to this) (Parent)