tfu
Esmu pikta! Kad beidzot esmu pielauzusi Dārgo man iegādāt Burberry maku, tā konkrētais maks vairs nav atrodams.. Bāc, visu vasaru tas ebayā rēgojās acu priekšā, bet nu vairs nav. Un es tāāāā biju sacerējusies.. Nu nekas pacietīgi gaidīšu- varbūt tomēr sagaidīšu. Līdzīgi ir ar tel, joprojām staigāju ar savu vidusskolas gadu aparātu, kuram nu jau rit 8tais gads, bet vietā jaunu nevaru atrast, jo man vnk nekas nepatīk. It kā gribu iphonu, bet bail ieberzties, it kā gribu sagaidīt jauno nokia N8, bet jau tagad nojaušu, ka man tas tomēr nepatiks.. Ehh, sarežģīti ar mani.


Un vispār Dārgajam ir kauns, ka nevēlos veidot karjeru, ka vēlos atpūsties un būt mājās. Tāda aptuveni bija doma mūsu vakardienas sarunai. Man gan likās, ka vīrietim vajadzētu būt lepnam, ka viņš var nodrošināt ģimeni un sieviete var vnk baudīt dzīvi, nevis tēlot lielo karjeristi. Bet izrādās, ka mans vīrietis nav tāds, viņam gribas, lai es cītīgi vergotu un veidotu sazinkādu tur sapņu karjeru. Tajā pašā laikā viņš nespēja atbildēt uz tik vienkāršu jautājumu kā- kur viņš redz mani strādājam? Es pati sevi nekur neredzu, kas man patiešām riebj, bet tā nu tas ir. Es vnk nezinu, ko vēlos šajā dzīvē darīt.