Mīļotais ieminējās, ka ir īstais brīdis, lai kkur dotos ar erasmusu, kaut praksē uz dažiem mēnešiem, ķip skola kko tādu piedāvā..
lūk, viņam ir sajūta, ka tagad tas ir jādara.

es, protams, nesaprotu, kurā vietā ar veselo saprātu draudzējoties, tagad ir īstais brīdis, lai ņemtu bezalgas atvaļinājumu un dotos prom no LV, protams, ja vien nav atcelta doma par kāzām, bet to es laikam garām nebūtu palaidusi..


nenoliegšu, ka tas varētu būt vērtīgi, tāpat arī interesanti, mums abiem, bet ne jau tagad, kad svarīgs ir katrs lats!
vēl jau mēs varam kāzas pārcelt uz rudeni, tad iznāktu Jamaikā visu štelli noorganizēt, bet ir sajūta, ka pārceļot kkas pārdegs (kā izteicās viņa draugi, kad mēģināju šo sajūtu aprakstīt), nezinu, vnk liekas, ka nevajag..


bet vispār doma par iespēju, kad viņš vismaz mēnesi, vai pat vairāk ir prom kkā uzrunāja.. būtu interesanti paskatīties, vai ilgojamies, varbūt pat saprast, vai kāzas nav pārsteidzīgas.. un vispār, es tak nekad neesmu dzīvojusi patiešām viena- tik nezinu, kā varētu izvilkt galus ar savu algu.