es jau nevaru neko ļaut/neļaut..
vnk ja mēs esam nolēmuši precēties, tad tagad braukt prom un ņemt bezalgas atvaļinājumu, būtu pilnīgs stulbums, jo kāzām tad mums nesakrāt, vēl jo vairāk nav zināms, kā vispār izdzīvot (bet tā jau ir mana problēma, ka man pārāk maz maksā un bez viņa algas, man būtu jāēd 4x nedēļā)..
protams, atbalstu, ka tā būtu interesanta pieredze mums abiem, bet tad vajag pārcelt kāzas uz nekonkrētu laiku, nevis sapņot, ka tik un tā spēsim to atļauties.. pietam, man liekas drusku pa gaisiem tā ideja, ka cilvēks, kurš strādā savā sfērā, ņem uz sazin kādu laiku bezalgas atvaļinājumu un dodas prom, lai izietu praksi citur.. kurš vispār mūsu apstākļos labprātīgi atsakās no darba un algas, pietam, riskē, ka darba devējs viņam pateiks "visu labu" uz visiem laikiem un vēl nopriecāsies, ka nebūs jāizvēlas, kuru darbinieku atlaist, jo darbinieks pats sev kapu izracis..

bet nu tā jau ir mana problēma, ka esmu reāliste, savukārt viņš tāds pa gaisiem.. katrā gadījumā nekur jau viņš pagadām nebrauc, un diez vai vispār brauks, bet ja nu brauks, tad tikai priecāšos, ka varēšu kādu laiku padzīvot viena :)