gandrīz patiesa ([info]skyhell) rakstīja,
@ 2008-10-13 15:30:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
ziepes sastrādātas, tagad jāmēģina tās kkā izstrebt..

dārgais pacentās un uzmauca gredzenu man pirkstā, tagad "tikai" jāizlemj visi sīkumi, kas saistās ar lielo, balto dienu.

uz doto momentu lielākais klupšanas akmens ir reliģija, šķiet, prātā sajukšu, ja būs jāiet iesvētības mācība baznīcā, jo īpaši tādēļ, ka viņš ir katolis un es luterāne. kaut nu atrastos kāds katoļu mācītājs, kas spētu pieņemt mani tādu, kāda es esmu, jo vakar jau iznāca tāda karstāka diskusija ar mīļoto, kuras kopsavilkums bija viņa vārdi- tad laiks sākt pieņemt manas vēlmes un precēties katoļu baznīcā!


jūtu, ka viegli nebūs.
a, man likās, ka tam jānes tikai prieku!


(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]skyhell
2008-10-13 18:11 (saite)
bāc, tie vecāki vienmēr visu čakarē.. iespējams, ja mīļotā senči nebūtu katoļi, tad arī viņš tik ļoti par to nepastāvētu, tāpat, ja viņa māte nebūtu tik ļoti tendēta uz vienīgo viņas patiesību, tad arī mums tā ticības lieta nebūtu tik sarežģīta..
redz, Tavā gadījumā meitene labprātīgi pāriet katoļticībā un viņai nav nekādu iebildumu, bet man ir, jo katole es nebūšu un tas visu sarežģī.. ja es būtu tik paklausīga un vnk kļūtu par katoli viss būtu ļoti vienkārši, bet man jau patīk visu sarežģīt :)

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?