ziepes sastrādātas, tagad jāmēģina tās kkā izstrebt..
dārgais pacentās un uzmauca gredzenu man pirkstā, tagad "tikai" jāizlemj visi sīkumi, kas saistās ar lielo, balto dienu.
uz doto momentu lielākais klupšanas akmens ir reliģija, šķiet, prātā sajukšu, ja būs jāiet iesvētības mācība baznīcā, jo īpaši tādēļ, ka viņš ir katolis un es luterāne. kaut nu atrastos kāds katoļu mācītājs, kas spētu pieņemt mani tādu, kāda es esmu, jo vakar jau iznāca tāda karstāka diskusija ar mīļoto, kuras kopsavilkums bija viņa vārdi- tad laiks sākt pieņemt manas vēlmes un precēties katoļu baznīcā!
jūtu, ka viegli nebūs.
a, man likās, ka tam jānes tikai prieku!