buldogs
šorīt liftā braucu kopā ar mājas buldoga kungu, kurš bija par iemeslu manai lielajai traģēdijai un gandrīz iebraukšanai stabā ar mašīnu, kad ievācos jaunajā miteklī.. angļu buldogi ir tik reti sastopami ielās, ka nespēju noticēt un pārdzīvot, ka manā mājā dzīvo viens no viņiem! nepietiek, ka vispār redzu kādu staigājam ar šo smukulīti, bet ka vēl manā mājā tāds dzīvo- tā jau bija traģēdija! kad pirmo reizi ieraudzīju viņu mājas pagalmā, tad ar mašīnu gandrīz laternas stabā iebraucu, jo nevarēju novērst skatu no tā smukuļa.. īpaši tādēļ, ka viņš ir kopija tam, ko vēlos es- brūns, purniņam pa vidu balta svītra, masīvs, urkšķošs un vēl puika..

nu lūk, un šodien braucu ar viņu liftā un sapratu, ka viņš būtu lielisks visu ļauno atbaidītājs vakara pastaigās, jo man pat sametās bail- lai gan no suņiem man tik pāris reizes ir bijis jocīgi ap dūšu. buldoga kungs tik aktīvi mēģināja nokļūt pie manis, ka saimniece ar grūtībām viņu turēja un tad nu es iztēlojos kā viņa palaiž vaļā, lifts ir maziņš un nekur neaizbēgšu un buldoga šķērssakodiens (vai sazin kā to sauc) tuvojas man..

bet tas viss man deva tikai vēl vienu pārliecību- es nu ļoti, ļoti gribu angļu buldogu!!!