Incanti, kas tiek saprasts ar gudrs un praata gaisma?

Un kāpēc es nebrīnos, ka Tu to pajautāji? Tāpēc, ka es jau zināju, ka tieši Tu piesiesies šiem vārdiem. Pat biju izvērsusi izskaidrojumu - "no vienas puses" un "no otras puses" - bet izdzēsu.
Jo nospļāvos un nolēmu, ka ar prāta gaismu apveltītie tā pat sapratīs, par ko ir runa, bet pārējiem nav ko skaidrot;))

Vispaabaa taa nebija piesieshanaas, bet meegjinaajums vienoties par terminiem :P

Jo citaadi sanaak, piemeeram, ka gudrs (un attieciigi labs) ir tas, kam pasham liekas, ka vinjsh taads ir, un visa jaukaa definiicija veejaa :P

Tā jau liekas visiem, ne?:)
Bet es speciāli negribēju iztirzāt tos terminus, pārāk daudz jāraksta. Es šoreiz "izgāju no pretējā" - proti, katram lasītājam jāpieņem, ka "labs", "gudrs", "muļķis" jāizprot tādā nozīmē, lai tie atbilstu manai, nē, atvainojos, Vārnas, definīcijai:)

Ir pa kādam, kas piem grāvjus točna zina. :)

maya var šo to šai sakarā pateikt :)

Nu vobsim es tam nu nepiekrītu - muļķis tikai un vienīgi slikts. Ir redzēti pietiekoši daudz muļķu, kas nav nedz slikti, nedz ļauni!

Un vispār, ko nozīmē vārds muļķis???

Es, goda vārds, negribu par to diskutēt, ir lietas, kuras vienkārši nav šeit apspriežamas. Tā ir ļoti ietilpīga atziņa, kuras iztirzājumu varētu aprakstīt veselā maģistra darbā:)
Bet, pavisam īsi - tā "labsirdīgā muļķība" ir ļoti šķietama labsirdība, jo dumjš, neapgaismots cilvēks vienkārši nejūt laba un ļauna robežas, nav viņam ētisku robežu un principu.
Es ceru, ka tu taču saprati - gudrībai nav nekāda sakara ar izglītotību.

Nu jā ... akadēmiski izglītots nav tas pats kas gudrs!

Nu ja pareizi tevi sapratu, tad cilvēks kurš ir muļķis būtu pielīdzināms plānprātiņam, jebšu bez sakarīgām domāšanas spējām!

Secinājums ... visi mazi bērni ir muļķi!

Piedodiet atvainojiet, bet vienalga tam apgalvojumam es pilnībā piekrist nevaru! Nu bet tā jau atkal ir mana problēma! :)

Nē, ne plānprātiņam. Bet tādam, kas nevērtē savu rīcību, rīkojas instinktīvi, bet instinkti - kā zināms - pamatā ir vērsti uz izdzivošanu nevis ētiku.
Un šīs sarunas nozīmē, jā: līdz zināmam vecumam bērni ir muļķi. Tāpēc jau šī nežēlība viņu attiecībās, tāpēc dzīvnieku mocīšanas gadījumi u.t.t.

vai tas nozīmē, ka censties izdzīvot, nozīmē būt muļķim?...

man liekas, ka muļķis nezin, kad rīkojas nežēlīgi un pēc tam nesaprot, ko ir nodarījis. kāds, manuprāt, muļķus ir apdalījis ar spēju saprast, nav viņiem dots, bet bērnus tātad, no mana viedokļa, par muļķiem uzskatīt nevar, jo cik man ir gadījies novērot bērnus, tad viņi zin, ka sāpēs un tieši tāpēc ir nežēlīgi.

Bet ir laikam situācijas, kad jāvērtē, kāda ir izdzīvošanas cena. Tomēr es negribu par to runāt, jo varu spriest tikai teoretiski.
Par bērniem - es varbūt neizvēlējos pareizo piemēru, bet tik un tā palieku pie tā, ka bērni ir muļķi:) Man viņus ne tikai novērot ir gadījies, bet arī dzemdēt un audzināt:)

pats par savu dzīvību jebkuru cenu.

/jam, ir lietas, ko Tu esi spējusi darīt (saistībā ar bērniem), bet, kuras man nekad nebūs iespējamas ;o)

tikai gudrs zina, kas ir labs...un vismaz pēc platona domām, zināt labu nozīmē arī būt tādam, tas gan atkal atkarīgs no tā, ko mēs domājam ar zināšanām.

bet muļķis nedomā un tāpēc arī nezina..ne to, kas ir labs, ne to, kas ir slikts...vienīgi nezināšana pati par sevi jau ir slikta un tā nu sanāk, ka muļķis mīt otrpus labā robežas..

Paldies, to es nupat te kādam mēģināju paskaidrot:)

nu ja, ja tu patiešām zini, kas ir labi, tu nevari to nedarīt (pēc platona sanāk savādāk nekā pēc skukas - tieši gudram nav izvēles, jo viņa zināšanas determinē uz labo, te gan jāatceras cits citāts: "ja daudzzināšana nozīmētu gudrību, tad jau par gudru varētu nosaukt arī Pitagoru" (a moš nebija Pitagors, nav būtiski))

bet ir arī tā - ja es kādas situācijas kontekstā esmu gudrs (t.i. zinu vienu un otru pusi), tad mani ar grūtībām var piespiest izvēlēties vienu no divām... trešā alternatīva - gudrais vienmēr ir ne šis ne tas

Ar jums, izglītotajiem, grūti strīdēties:) Bet laikam jau izvēles nav ne vienam ne otram. Tiesa, kā jau visos likumos - gadās robežpārkāpumi.

Par "ne šis ne tas" arī izklausās pārliecinoši.

Un vēl še atcerējos Dostojevski ar vienīgo citātu, kuru atceros no viņa: sentiments iet roku rokā ar ļaunumu.
Tas citāts veltīts svaadaisu kā ilustrācija pamuļķo labsiržu tēmai:)

tas, kursh prot piedot, ir stiprs, tas, kursh ir labs, nav mulkjis.

Jā, nu ja.:)

nu ja, nu ja :)

Par gudrības un labā nesaraujamo saistību pilnīgi piekrītu. Absolūti.