ļoti labi

ka raksti dienasgrāmatu, ne ka nerakstīsi šeit

jā!!

es tieši no rīta dienasgramatam teicu, ka visvairāk priecājos, kad manā frandlistē pardās viņa, tavi un vēl merlot ieraksti. bet viņš teica, ka tu raksti tikai tad, kad ir noticis kaut kas traģisks. tagad nebūs pat tā?

tiešām?:) cik briesmīgs iespaids. tad gan mana dzīve ir reti traģiska, jo tomēr gandrīz katru dienu kaut ko ieklabinu, bieži pat vairākkārt.
nē, nu laikam jau tie "traģiskie" ieraksti vienkārši pievērš vairāk uzmanības un paliek atmiņā.
labi, centīšos tagad privātajā dienasgrāmatā rakstīt par traģisko, bet Cibā par priecīgo:)

man jau patīk tas subjektīvais, vienalga - priecīgais vai bēdīgais

pretstatà Sartra "Nelabumam" Tavas dienasgràmatas saturu, ceru, tràpiigi raksturos nosaukums - "Pats labums" :)

hmm. es atkal domāju, ka savas dienasgrāmatas visi raksta šeit.. vismaz es cenšos savus penterus rakstīt kā dienasgrāmatu, tāpēc arī ir tik daudz kas pēc tam pieslēgts.

es arī centos, un kādreiz tā arī bija. kad cibiņu anonimitāte kļuva visai nosacīta, tas sāka mainīties. "pieslēgt" man nav izeja - es pieslēdzu, bet tad gandrīz katru reizi mainu tās sasodītās draugu grupas. jo nav tā, ka reizi par visām reizēm ir sadalītas tās tuvības pakāpes - kam ko var/gribas stāstīt. bet tai mainīšanai bieži esmu par slinku.
tomēr - tā jau nebūs, ka nerakstīšu pilnīgi neko sev būtisku cibā, jo šiet tomēr ir tā iespēja sagaidīt reakciju. nu, tipa tur kādu līdzjūtibu va uzmundrinājumu, vai atkal - padiskutēt par kaut ko.

vai tu rakstīsi uz papīra ar pildspalvu? tagad, kad pierasts uz datora, tas liekas tik neatgiezeniski, neko nevar atcelt un salabot, tik uz priekšu, kā akmenī iecirsts :)

nē, diemžēl. datorā. jo savu rokrakstu vispār nevaru salasīt pēc ilgāka laika. datorā, protams, arī kaut kā bailīgi - tik viegli var visu pazaudēt. es esmu slinka uz rezerves kopiju taisīšanu.

bet starp citu, ļoti interesanti pavērot kā mainās rokraksts gadu gaitā vai emociju iespaidā.

kādreiz rakstīju kārtīgu dienasgrāmatu, bet kopš niekojos ar pantiņiem nekas prātīgs prozā vairs nesanāk:)

tad raksti dzejā:)

nekas prātīgs

raksti neprātīgu

nav teikts. man jau vairāk kā gadu ir kladīte, kurā es rakstu to, ko nerakstu nevienā no žurnāliem. to, kas paredzēts tikai papīram. sajūtas, pārdzīvojumus, notikumus, visu, ko vēlēšos kādreiz izlasīt, saprast. visu, kam vajadzīga laika atstarpen nevis citu skatījums. un vēl es tā īsti neuzticos tam privātajam, nu tam, kas it kā ir redzams tikai man, man šķiet, ja kaut kas tiek rakstīts ārpusē, nu tur tīklā, tad pat tas privātais var nebūt gana privāts. un tad nu tādu zem actiņas noslēptu ierakstu praktiski nav, tkai zem atslēdziņas...

vispār man liekas jocīgi rakstīt tikai sev. nezinu, kāpēc. es par to padomāšu.

tā jau būs dubultā grāmatvedība:)

es pati gan laikam pārstāšu ierakstus, līdz ko man būs kāds, ar ko parunāt dzīvajā.. vai arī tad rakstīšu dialogus. jo pašlaik tur ir pārāk daudz es.

nu, nevienu citu bez sevis jau mēs nepazīstam. un dzīvajā runāt ir daudz grūtāk, parasti.

eu, nav godīgi!!

Tā ir tiešām ļoti interesanta tendence "pierakstīt sevi" un jo paliekošāk jo labāk. Tas kaut kā nostiprina cilvēka pozīcijas, vai?

nekā tamlīdzīga. rakstot ier vieglāk domāt. un saprast, kas notiek.

vot , jā