- beidzot kāds prieks
- 26.11.05 20:02
- Divas izdevniecības vienlaikus izdevušas Artura Rembo bilingvistiskas izlases. Vienā (apgāds "Daugava", tulkojusi Dagnija Dreika) iekļauta dzeja un divi prozas darbi - Iluminācijas un Gadalaiks Peklē. Otrā (apgāds "Atēna", tulkojusi Gita Grīnberga - Iluminācijas un Sezona Ellē, kā arī komentāri). Kā jau nojaušat, Sezona Ellē un Gadalaiks Peklē ir viens un tas pats darbs.
Ārkārtīgi uzjautrinoši lasīt un salīdzināt tulkojumus, kožot pirkstos, ka nesaprotu franču valodu.
Mazs piemērs no paša Sezonas (un Gadalaika) sākuma:
Sezona:
"Man izdevās izdeldēt sevī jelkuru cilvēka cerību. Jelkuram priekam, lai to nožņaugtu, es metos virsū ar plēsoņas slāpēto lēcienu.
Es piesaucu bendes, lai, bojā iedams, kostu viņu šauteņu laidnēs. Es piesaucu stihijas, lai nosmaktu smiltīs un asinīs. Nelaime bija mans dievs. Es vārtījos dubļos. Es žāvējos nozieguma vējos. Un izaicināju ārprātu.
Un pavasaris man atnesa idiota atbaidošos smieklus.
Bet nesen, kad jau grasījos izdvest pēdējo gārdzienu, man ienāca prātā sameklēt atslēgu senajiem svētkiem, kuros varbūt es atgūtu ēstgribu"
Gadalaiks:
"Man izdevās izdzīt no apziņas jebkuru cilvēcisku cerību. Priekā, ka izdosies to nožņaugt, es mēmi lēkāju kā plēsīgs zvērs.
Es piesaucu bendes, lai, bojā ejot, kostu viņu šauteņu laidēs. Es piesaucu likstas, lai nosmaktu smiltīs un asinīs. Nelaime kļuva par manu dievieti. Es iegūlos dubļos. Es žāvējos nozieguma gaisotnē. Es dzinu jokus ar plānprātību.
Un pavasaris man atnesa šaušalīgus jukušā smieklus.
Tomēr pavisam nesen atklāju, ka gatavojos izpūst pēdējo elpas vilcienu! Un nolēmu uzmeklēt seno dzīru atslēgu, lai varbūt atgūtu ēstgribu."
Jā, nu nez, kā tur franciski, bet man plēsīga zvēra mēma lēkāšana spēj raisīt asociācijas tikai ar manu pamuļķo suni Dzubu, bet iegulšanās dubļos ar tādu rāmu cūkas apmieru pavasara saulītē. Nerunājot par to, ka likstu dēļ nosmakt smiltīs un asinīs šķiet vairāk kā nesaprātīgi un pat neiespējami. Lielākā liksta, ko pirmajā brīdī spēju iedomāties, ir pārdurta autoriepa vai sabojājusies kafijas mašīna. - 17 rakstapiebildīšu
- 26.11.05 20:24
-
sezona sulīgāk uzrakstīta
- piebilst
- 26.11.05 20:29
-
Es gan arī franciski ne bū, ne bē, bet pirmais tulkojums vieš krietni vien lielāku uzticību.
- piebilst
- 28.11.05 14:35
-
Ar pirmo domāts Sezona ellē, protams (biji izlikusi lamatas milzu lempjiem).
- piebilst
- 26.11.05 20:42
-
Es reiz uzjautrinājos lasot Fransuā Vijona tulkojumus, gan, Dagnijas Dreikas, gan cienījamā filozofa Viļņa Zariņa izpildījumā. Jautri.
- piebilst
- 28.11.05 14:16
-
Velni
Grīnbergas tulkojums ir labāks.
Bet vispār - man šķiet idiotiski izlaist divus tulkojumus vienlaicīgi. Abas tulkotājas tagad droši vien jūtas pagalam nožēlojami. Un ir tik daudz nekad netulkotu labu franču grāmatu, kaut vai tas pats Rembo draudziņš Verlēns. Nesaprotu- vai tiešām izdevniecības nesaskaņo savus nākotnes plānus? Un vai tulkotāji (no vienas valodas) nesaskaņo, kurš ko darīs? - piebilst
- 28.11.05 14:29
-
Patiesību sakot, kāpēc gan lai izdevniecības saskaņotu plānus? Tas tomēr ir bizness, nevis altruistiski pūliņi mākslas vārdā.
- piebilst
- 28.11.05 16:52
-
Stulbs jautājums. Tieši biznesa dēļ jāsaskaņo, ne jau mākslas dēļ.
- piebilst
- 28.11.05 14:29
-
Acīmredzot, nekāda saskaņošana nenotiek, nav arī sakaru starp tulkotājiem. Ko lai dara - ar dzīviem autoriem ir citādi, jāiegādājas autortiesības, un tad jau tāda dublēšanās automātiski tiek novērsta.
Es domāju, Daugavai ar to grāmatu klāsies plāni, ja viņi baigi nenometīs cenu, lai izkonkurētu Atēnu.
Jāteic, Dreikas tulkojumā (palasīju abus mazliet tālāk) es brīžiem vispār nevaru uztvert, kas ir rakstīts. Daudzas vietas ir ausij (vai acij, vai domai) pilnīgi nebaudāmas, absolūti nelatviskas. Bija tur kaut kas kas tāds (citēju pēc atmiņas):
Dreikai: es gardēdīgi piesaucu Dievu (vai saucu, vai gaidīju... neatceros)
Gitai: es badīgi... u.t.t.
Nu, grūti savienot Dieva piesaukšanu ar gardēdību, lai kā tas nebūtu franciski.
Bučas Tev, ja.:) - piebilst
- 28.11.05 16:29
-
latvija taču ir neaptverami milzīga
- piebilst
- 28.11.05 14:21
-
-
Diezgan jocīgi sanācis, ka tā vienlaicīgi... Var tikai minēt, kā īsti skan franciski... Man ir Dagnijas Dreikas tulkotā grāmata, patīk, kā izveidota.
- piebilst
- 28.11.05 15:06
-
Neesmu lasījis ne šo, net to, bet balsoju par Grīnbergu - kā beznosacījuma fans! :) Un Rembo viņai piestāv labāk :)
- piebilst
- 28.11.05 15:39
-
diana
ļoti interesanti.
Ja Tu nebūtu uzrakstījusi, es pat nenojaustu, ka gadās diviem vienu un to pašu izdot.
tā lēkāšana izklausās nejēdzīgi. - piebilst
- 28.11.05 16:41
-
jocīgi tomēr par dreiku. profesionāle taču, it kā.
- piebilst
- 28.11.05 16:52
-
Piķis viņu zina.
- piebilst
- 28.11.05 16:53
-
pirmais ir baudāmāks
- piebilst
- 28.11.05 18:44
-
Velni
Citāta beigās, kur abām tulkotājām ir "ēstgriba", jābūt "apetīte", jo, skaidrs, viņš nerunā par gribēšanu ēst, bet par apetīti plašā nozīmē (uz dzīvi, utml.) Lūk, piemērs, ka ne visus franču izcelsmes vārdus vajag censties pārnest latviski. Grīnbergas tekstam tieši svešvardi piešķir kolorītu, "idiots" nevis "jukušais", "stihija", nevis "liksta", utt. - piebilst