Es esmu profesionālisma cienītāja. Formas izpratnē. Ar klasisku romantiku (ak Dievs, - un to Tu par vērdiņu?!) tam nav nekāda sakara.
Tu taču negribēji teikt, ka brīvais pants, piemēram, ir novatorisms:)))Vai stingrs pantmērs norāda uz tradiconalitāti...?
Novatorisms bez profesionalitātes nav nekas.
Neviens no mūsu pašreizējiem dzejniekiem, starp citu, nav neko novatoriskāks par franču pagājušā gadsimta pirmās puses dzeju.
Cilvēka vērtībai, protams, nav nekāda sakara ar vārdu zināšanu. Bet dzejnieka (kurpnieka, zinātnieka, enivej) profesionālismam ir vistiešākais sakars ar sava amata vēstures zināšanu.
Diēmžēl (vai par laimi:))) tagad man jāiet prom, atā:)

ar tevi interesanti runāt.šajā diskusijā līdzi laikam neturēšu, jo manā kontā ir ļoti maz izlasītas dzejas, ir tikai kaut kāda iekšēja sajūtās balstīta sistēma, pēc kuras es čaku, elsbergu un vērdiņu metu pār vienu kārti.
par profesionālismu dzejā domāt līdz šim esmu atteikusies bet varbūt tagad padomāšu :)

svarīgi ir tikai ko mēs katrs saprotam ar vārdiem "čaku elsbergu un vērdiņu es mestu pār vienu kārti" :)

Novatorisms bez profesionalitātes nav nekas.
..
Cilvēka vērtībai, protams, nav nekāda sakara ar vārdu zināšanu. Bet dzejnieka (kurpnieka, zinātnieka, enivej) profesionālismam ir vistiešākais sakars ar sava amata vēstures zināšanu.
..
Es esmu profesionālisma cienītāja. Formas izpratnē.


Es esmu amatierisma cienītājs .. satura izpratnē ..

jebkurš labs programētājs var radīt jebkuras esošas vai neesošas dzejas formu .. dodiet tikai iespēju noskaidrot, kāda tā ir un kā būvēta (lai gan dažreiz tas nav vajadzīgs .. programmētāji ir raduši strādāt ar nesaprotamiem, citu radītiem tekstiem ..

Man šobrīd, diemžēl, nav laika Tev atbildēt izsmeļošāk, bet vienu gan gribu pateikt - nu profesionālisms taču nenozīmē automātiski satura trūkumu! Jābūt abiem! Man ir tāds teiciens: forma bez satura ir vismaz skaista krūze, bet saturs bez formas - peļķe, kas iesūcas zemē.
Protams, nav liegts jebkuram nodarboties ar jebko, kas viņam sagādā prieku. Bet programmētāju dzeju lai lasa programmētāji. Un tā tālāk.
Es nesaprotu, kāpēc cilvēki iedomājas, ka literatūra vai māksla nav amats - tāds pats kā arhitektūra vai kino, piemēram - un, lai to darītu, nekas nav jāprot un jāzina?

profesionālisms nozīmē regulāru darbu .. lai pelnītu naudiņu. tas negarantē mākslu.

māksla un amats bišku atšķirās tajā, ka māksla ir jaunradītais. (šajā definīcijā, šajā kontekstā, es tā domāju, tikai šeit :D)

un manuprāt māksla, tad var būt jebkurā amatā .. un var arī nebūt ..

programmētāju dzeju lai lasa programmētāji

un 'dzejnieku' dzeju - 'dzejnieki'? īstenībā jau lielties tā arī ir.. pašatražošanās ..

P.S. Es augstu vērtēju labu formu .. :)

profesionāļi strādā naudas pēc, viņi var noslīpēt lielisku formu, bet aiz tās slēpsies miris saturs...

Tiešām? Bodlērs, Eliots, Čaks, Mūks, Brodskis...
Tiešām? Antonioni, Tarantino, Kustarica, Kšišļevskis, Linčs...
Tiešām?
Tiešām?
Tiešām?
Tu saproti, ka es tā varētu turpināt ilgi.

naivisms - mans mīļākais stils glezniecībā .. :D

Nu nekas, man arī patīk naivisti. Tikai naivi ir iedomāties, ka naivisti nav profesionāļi. Es neierobežoju profesionalitāti ar izglītību klasiskā izpratnē. Naivisti mācās no darba, dabas un akadēmiskās glezniecības, viņi tikai pasauli redz citādi.

profesionālisms nozīmē regulāru darbu .. lai pelnītu naudiņu. tas negarantē mākslu.

Iestāsti man, ka, piemēram, Van Gogs nav regulāri strādājis... Un cik viņš ir ar to nopelnījis? Bet patiešām = kas tā par nostādni, - ar mākslu nedrīkst nopelnīt?:)))Mākslinieks (profesionālis) strādā regulāri, jo viņš citādi nevar. Un ir labi, ja kāds viņam par to samaksā.
Bet protams, ka regulārs darbs negarantē mākslu.
Un protams, ka amats un māksla ir dažādas lietas. Tikai - amats bez mākslas var pastāvēt, bet māksla bez amata prasmes... reti.

Tā kaut kā.

Ai. Man apnika. Būtībā jau domstarpību nav. Vismaz ne lielu. Tagad krīt vārdi vārdu pēc.
Hvz, ko Tu sauc par kvalifikāciju. Bet manuprāt, ja amatierim ir kvalifikācija, viņš ir profesionālis. Matu skaldīšana. Mākslā nevar iedalīt kvalifikāciju kā metinātājiem: 5.kategorijas metinātājs.
Katrs mākslinieks atkārtojas tikmēr, kamēr viņam ir interesanti to darīt. Kamēr nav izsmēlis viena stila iespējas. Tas ko viņš meklē šī stila robežās, ne vienmēr ir redzams nesagatavotam skatītājam. Kad atkārto sevi jau naudas dēļ (jo tieši šādi darbi labi iet "tirgū"), tad viņš vairs nav mākslinieks.
Vai nav dīvaini, ka vārdiem amatieris un amats ir viena sakne? Tas ir kā norāda, ka amtieris ir amatnieks, ne mākslinieks..:)
"viss, beigšu, citādi jau roka sāk sāpēt" (no vēstules redakcijai)
:)

:-)

lasot to ko raksti man spontāni gribas piekrist, iedomājoties letiņu nekomerciālās mūzikas šarmu un manu neizskaidrojamo nepatiku pret stingu... tomēr tas "amatierisms" pie kā tu pieduries dažkārt mēdz izskatīties pēc vulgāra diletantisma, un vienīgais kas tam ir - cilvēku sapņu cena. tie sapņi var sakrist un var nesakrist ar taviem, tā dvēseles stīga var skanēt gan tercā tā lielajā sekundā. atkarībā no tā tu konkrētā diletanta veikumā saskati sūdā iespraustu kociņu vai reibinoši smaržojošu pelēku puķi. tas ko es mēģinu pateikt: ne jau amatierismā/profesionālismā tas ir aprakts, bet gan kaut kur citur. māksla ir jāvērtē vienlaicīgi ar tās cienītāju, turklāt nevērtējot ne mākslu, ne cienītāju, bet gan to saspēli, harmoniju vs.kakofoniju kas izveidojas baudīšanas procesā. Līdz ar to tomēr nepiekrītu skukai, kas augstu vērtē profesionālismu, nedz arī smejmoon, kuru aizkustina amatierisms kā tāds.