true... diemžēl. Kapēc gan tā?

Tēmu izveidot un tēmu izvērst nav viens un tas pats. Un ne visi arī sev uzstāda tādu uzdevumu - pateikt kaut ko diskusijas vērtu. Un vai vajag? Kopumā tā pavirši varētu sadalīt rakstītājus sekojošās grupās:

1. Tie, kuri raksta citiem - viņus varētu iedalīt sīkāk tādos,
kuri pasviež tēmas diskusijai
kuri nenogurstoši iepostē vairāk vai mazāk interesantus linkus
kuri raksta par programmēšanu un citu huhļu-muhļu, no kā es nekā nejēdzu.

2.Tie, kuri raksta it kā sev, bet tomēr citiem - bīdot poētiskus tekstus, pārsvarā vājus, nesaprotamus un garlaicīgus.

3.Tie, kuri raksta reālu dienasgrāmatu, kura sastāv gan no ikdienišķām detaļām, gan šādiem tādiem vispārinājumiem, informācijas un tml.

4.Tie, kuri apraksta savu fizioloģisko dzīvi (apēdu, izdzēru, bija sekss/nebija) un primitīvus garīgos stāvokļus (wow, esmu prieciiiiiks!).

in ir vēl tādi, kas bļauj dienām no vietas neieelpojot un neapskatoties apkārt - par to ka dzīve grūta, ka neviens nesaprot, ka visa pasaule ir sāpes... un uz tādiem postiem gribas jautāt: " vai tu jau esi domājis par pašnāvību? - tad padomā, padomā..."

Un kamaa kategorijaa tu pieskaiti sevi :)?

Vuāriste:)Tādus kā mani vajag nīdēt, jo es ar pulēm tik šo to ierakstu, lai turētos ierindā un varētu lasīt citus.

Relax. Visinteresantākie ir kā reiz vuāristi - bez viņiem exhibicionistiem iestātos vērotāju trūkums.

mja. ne visiem i-žurnālistiem ir tik intriģējoši rēbusi kā skuka. Tipa - kas ir autors šim tekstam ? viegli iesirmais amatieris

Ironizējam?:) Labi, ironizējam. Bet man tiešām bija interesanti noskaidrot, vai kāds vēl atceras tik interesantu parādību latviešu dzejā, kā A.Ž. Daudzi te it kā interesējas par literatūru, bet esmu ievērojusi, ka literatūras "vēstures" zināšanas daļai nesniedzas tālāk iepriekšējo desmitgadi. Neko nezinot, ir viegli noliegt visu pirms sevis.

Un Tu, viegli iesirmais, labāk piereģistrējies, a ko?

kaut kad mēģināšu to darīt

Tas nimaz nav sāpīgi:)

Hm. Kas Tev pēdējā desmitgadē salīdzinājumā ar A.Ž. vai vēl senāk startējušiem autoriem liekas pieminēšanas vērts?

Pēdējā desmitgadē? - maz. Vērdiņš. Tā īsti. Ja par dzeju runā.

Mja. Lūk, lūk. Tas ir tas, ko es nevaru saprast, kā pēc Bērziņa, Kunnosa, Žebera, Neibarta, NSRD, DzP, Melgalv[j]a jaunā paaudze [bieži] var būt tik estētiski un saturiski garlaicīga un saķemmēta....

He. Bet pasaki to viņiem, ka jamie (bieži) izskatās pēc īstiem mietpilsoņiem un salonistiem salīdzinājumā ar minētajiem (re ku vēl Zirni piemirsi). Bet pats trakākais jau ir tas, ka daudzi minētos nemaz nezina. Ne latviešu, ne cittautu.(Tas arī izbrīna, jo minētie principā tomēr zināja tos, kas bijuši pirms viņiem.)
Tāpēc viņi nespēj vērtēt, nespēj sevi pozicionēt, ielikt kautkādā literatūras vēstures kontekstā.
Nu, bet tas jau arī ir kvalitātes rādītājs pats par sevi. Tam pašam Vērdiņam, cik zinu, problēmu ar kontekstu nav.

ja nezina šos autorus, tad ko viņi zina? Ziedoni Čaklo un Raini?

Ok, es jau nevaru spriest par visiem, negribu neko vispārināt. Bet tie, par kuriem runāju, baidos, arī Ziedoni, Čaklo un Raini zina tikai vārda pēc:)

labs i. slēdzam topiku. lai raksta tie, kam rakstās, lai lasa tie, kam lasās. pagaidām bye.
jālūko kaut kad piereģistrēties

* jo vairāk dažādus dzejnieku vārdus (un dzejoļus)zina, jo vērtīgāks cilvēks :)

bet par vērdiņu tev varu piekrist, bet ne tādēļ, ka viņš kreatīvāks vai novatoriskāks par citiem. gluži pretēji secinu, ka esi klasiskas romantikas cienītāja :)

Re kā neizdodas slēgt topiku. Baidos, ka jā; tā ir šausmīgā patiesība (un ļoti labi noformulēta) par Vērdiņu....VĒRDIŅŠ = klaisiskā romantika :)

Es esmu profesionālisma cienītāja. Formas izpratnē. Ar klasisku romantiku (ak Dievs, - un to Tu par vērdiņu?!) tam nav nekāda sakara.
Tu taču negribēji teikt, ka brīvais pants, piemēram, ir novatorisms:)))Vai stingrs pantmērs norāda uz tradiconalitāti...?
Novatorisms bez profesionalitātes nav nekas.
Neviens no mūsu pašreizējiem dzejniekiem, starp citu, nav neko novatoriskāks par franču pagājušā gadsimta pirmās puses dzeju.
Cilvēka vērtībai, protams, nav nekāda sakara ar vārdu zināšanu. Bet dzejnieka (kurpnieka, zinātnieka, enivej) profesionālismam ir vistiešākais sakars ar sava amata vēstures zināšanu.
Diēmžēl (vai par laimi:))) tagad man jāiet prom, atā:)

ar tevi interesanti runāt.šajā diskusijā līdzi laikam neturēšu, jo manā kontā ir ļoti maz izlasītas dzejas, ir tikai kaut kāda iekšēja sajūtās balstīta sistēma, pēc kuras es čaku, elsbergu un vērdiņu metu pār vienu kārti.
par profesionālismu dzejā domāt līdz šim esmu atteikusies bet varbūt tagad padomāšu :)

svarīgi ir tikai ko mēs katrs saprotam ar vārdiem "čaku elsbergu un vērdiņu es mestu pār vienu kārti" :)

Novatorisms bez profesionalitātes nav nekas.
..
Cilvēka vērtībai, protams, nav nekāda sakara ar vārdu zināšanu. Bet dzejnieka (kurpnieka, zinātnieka, enivej) profesionālismam ir vistiešākais sakars ar sava amata vēstures zināšanu.
..
Es esmu profesionālisma cienītāja. Formas izpratnē.


Es esmu amatierisma cienītājs .. satura izpratnē ..

jebkurš labs programētājs var radīt jebkuras esošas vai neesošas dzejas formu .. dodiet tikai iespēju noskaidrot, kāda tā ir un kā būvēta (lai gan dažreiz tas nav vajadzīgs .. programmētāji ir raduši strādāt ar nesaprotamiem, citu radītiem tekstiem ..

Man šobrīd, diemžēl, nav laika Tev atbildēt izsmeļošāk, bet vienu gan gribu pateikt - nu profesionālisms taču nenozīmē automātiski satura trūkumu! Jābūt abiem! Man ir tāds teiciens: forma bez satura ir vismaz skaista krūze, bet saturs bez formas - peļķe, kas iesūcas zemē.
Protams, nav liegts jebkuram nodarboties ar jebko, kas viņam sagādā prieku. Bet programmētāju dzeju lai lasa programmētāji. Un tā tālāk.
Es nesaprotu, kāpēc cilvēki iedomājas, ka literatūra vai māksla nav amats - tāds pats kā arhitektūra vai kino, piemēram - un, lai to darītu, nekas nav jāprot un jāzina?

profesionālisms nozīmē regulāru darbu .. lai pelnītu naudiņu. tas negarantē mākslu.

māksla un amats bišku atšķirās tajā, ka māksla ir jaunradītais. (šajā definīcijā, šajā kontekstā, es tā domāju, tikai šeit :D)

un manuprāt māksla, tad var būt jebkurā amatā .. un var arī nebūt ..

programmētāju dzeju lai lasa programmētāji

un 'dzejnieku' dzeju - 'dzejnieki'? īstenībā jau lielties tā arī ir.. pašatražošanās ..

P.S. Es augstu vērtēju labu formu .. :)

profesionāļi strādā naudas pēc, viņi var noslīpēt lielisku formu, bet aiz tās slēpsies miris saturs...

Tiešām? Bodlērs, Eliots, Čaks, Mūks, Brodskis...
Tiešām? Antonioni, Tarantino, Kustarica, Kšišļevskis, Linčs...
Tiešām?
Tiešām?
Tiešām?
Tu saproti, ka es tā varētu turpināt ilgi.

naivisms - mans mīļākais stils glezniecībā .. :D

Nu nekas, man arī patīk naivisti. Tikai naivi ir iedomāties, ka naivisti nav profesionāļi. Es neierobežoju profesionalitāti ar izglītību klasiskā izpratnē. Naivisti mācās no darba, dabas un akadēmiskās glezniecības, viņi tikai pasauli redz citādi.

profesionālisms nozīmē regulāru darbu .. lai pelnītu naudiņu. tas negarantē mākslu.

Iestāsti man, ka, piemēram, Van Gogs nav regulāri strādājis... Un cik viņš ir ar to nopelnījis? Bet patiešām = kas tā par nostādni, - ar mākslu nedrīkst nopelnīt?:)))Mākslinieks (profesionālis) strādā regulāri, jo viņš citādi nevar. Un ir labi, ja kāds viņam par to samaksā.
Bet protams, ka regulārs darbs negarantē mākslu.
Un protams, ka amats un māksla ir dažādas lietas. Tikai - amats bez mākslas var pastāvēt, bet māksla bez amata prasmes... reti.

Tā kaut kā.

Ai. Man apnika. Būtībā jau domstarpību nav. Vismaz ne lielu. Tagad krīt vārdi vārdu pēc.
Hvz, ko Tu sauc par kvalifikāciju. Bet manuprāt, ja amatierim ir kvalifikācija, viņš ir profesionālis. Matu skaldīšana. Mākslā nevar iedalīt kvalifikāciju kā metinātājiem: 5.kategorijas metinātājs.
Katrs mākslinieks atkārtojas tikmēr, kamēr viņam ir interesanti to darīt. Kamēr nav izsmēlis viena stila iespējas. Tas ko viņš meklē šī stila robežās, ne vienmēr ir redzams nesagatavotam skatītājam. Kad atkārto sevi jau naudas dēļ (jo tieši šādi darbi labi iet "tirgū"), tad viņš vairs nav mākslinieks.
Vai nav dīvaini, ka vārdiem amatieris un amats ir viena sakne? Tas ir kā norāda, ka amtieris ir amatnieks, ne mākslinieks..:)
"viss, beigšu, citādi jau roka sāk sāpēt" (no vēstules redakcijai)
:)

:-)

lasot to ko raksti man spontāni gribas piekrist, iedomājoties letiņu nekomerciālās mūzikas šarmu un manu neizskaidrojamo nepatiku pret stingu... tomēr tas "amatierisms" pie kā tu pieduries dažkārt mēdz izskatīties pēc vulgāra diletantisma, un vienīgais kas tam ir - cilvēku sapņu cena. tie sapņi var sakrist un var nesakrist ar taviem, tā dvēseles stīga var skanēt gan tercā tā lielajā sekundā. atkarībā no tā tu konkrētā diletanta veikumā saskati sūdā iespraustu kociņu vai reibinoši smaržojošu pelēku puķi. tas ko es mēģinu pateikt: ne jau amatierismā/profesionālismā tas ir aprakts, bet gan kaut kur citur. māksla ir jāvērtē vienlaicīgi ar tās cienītāju, turklāt nevērtējot ne mākslu, ne cienītāju, bet gan to saspēli, harmoniju vs.kakofoniju kas izveidojas baudīšanas procesā. Līdz ar to tomēr nepiekrītu skukai, kas augstu vērtē profesionālismu, nedz arī smejmoon, kuru aizkustina amatierisms kā tāds.

nevajk neko mest paar vienu kaarti. man shkjiet, ka svariigi, ka aizkjer kaut kas, vai vispaar aizkjer, lai aizkjer.. mani jau gadiem besiig aizkjer Bodleers un Elsbergs, ah jaa, I.Roze ar'. vienkaarshi - prasaas. re cik primitiivi skan-prasaas.. heh. un esmu izmisumaa, ka reiz havoju graamatas, bet sadziivisku motiivu, pretiigu motiivu rezultaataa, man sho graamatu vairs nau.. Bet tas jau akuraat nenoziimee, ka shie ir vieniigie, kas ienaak manii..

Patiesībā neizlasīju, to, ko jūs te sarunājāt. Pamanīju dažus vārdus - dzeja, profesionālisms, un i - žurnālisti. :))

Vispār dīvaini, kāpēc vispār te rakstu? Tās "skuka" sejas dēļ, vai?
Un vēl, man nav skaidrs kāpēc cilvēki ekscibicionējas šādos žurnālos. Vai tāpēc, ka ir lietas, ko draugiem nevar pasacīt, bet, kas tomēr jāizsaka? Vai arī tāpēc, ka ir lietas ar kurām gribas dalīties, bet tā kā mazliet tomēr kauns? Patiešām nesaprotu. Satikt cilvēkus? Nu labi, satiekam, iepzīstam, daži kļūst par savējiem, daži paliek sveši.
Bet tie, kas kļūst par savējiem, visu laiku dzīvojot šo komentu lokā, var kļūt tik tuvi, ka jābeg. Ai, nu patiešām nesaprotu.

"Skuka" vai Tu kādreiz neesi bijusi "skukis"?

maya

iedomātās anonimitātes šarms no vienas puses..
jo lielāka auditorija, jo mazāka intimitāte .. no otras puses ..

savējiem saka pašu sliktāko, vai arī daudzko nesaka .. jo pārāk stipri mainās attiecības ar katru vārdu .. huh baidos ..

(incanti, kapēc izmantoju žurnālu .. iesitiet man kāds :P)

izpildu Tavu luugumu strauji atmetot galvu atpakalj...

un veel buutu labi ne tikai jautaat, bet arii atbildeet :P

maya

Es esmu bijusi skuķis pirms daudz daudz gadiem:) Bet ne skukis, ja Tu ar to domā kādu niku.
Kāpēc es rakstu - es pati brīnos.
Reiz "Forumā" Kasparam Vanagam bija lielisks rakstiņš par ievilcējiem. Ievilcēji ir tas, kas mūs ievelk. Piemēram, melnie cipari padomju laika siera mizā, gaisa pūslīši plastika iepakojamajā materiālā... ir klasiskie ievilcēji, un ir katram savi ievilcēji.
Kad man kāds cilvēks pirmo reizi parādīja šo žurnālu, es biju ļoti skarba. Ekshibicionisms un grafomānija, - tā apmēram es teicu.
Bet sāku šad tad ieskatīties. Un atradu drusku (ne daudz:))) vairāk. Žurnāls izrādījās spēcīgs ievilcējs. (Man gan jātazīstas, ka mani ir viegli ievilkt - it visā). Sāku komentēt, anonīmi, kā Tu. Tad piereģistrējos. Un tagad te esmu. Man ir interesanti. Pagaidām. Un ja ir interesanti - kāpēc tad neļauties?...

:D Ekshibicionisms un grafomānija un cilvēku komunikācija apvienojoties rada īpašības, kas nepiemīt sastāvdaļām atsevišķi :)

sm, kaadas iipashiibas?

maya

nu kautvai emocionaalaa un teemu resonanse .. miegs naak :)