es eju lai redzētu Jēzu

To tur tur ieraudzīsi noteikti, viņš ir visur;)

Ir divu veidu prozas lasījumi,
vienus es apmeklēju jo mani aicina,
un ir daudz dažādu iemeslu, kapēc aicina, sākot no dejām un alkohola un beidzot ar vilnas jaciņām;
otrus es apmeklēju jo gribu redzēt, kā konkrēts autors un viņa vārds un vārdi un kostīms un tamlīdzīgi saskārsies ar tautu,
un ir daudz dažādu autoru un gandrīzvai viena un tā pati tauta, bet tā tauta ir diezgan dažāda savā starpā un tas ir ļoti interesanti.

Gan jau ir arī citu veidu prozas lasījumi, bet lielākā daļa paliek neapmeklēti.

Es gan neesmu regulāri apmeklējusi tos lasījumus, bet:

1) Man ļoti patīk, ka lasa priekšā :) Atmiņas no laimīgajiem bērnības laikiem.
2) Performance. Viss izklausās kaut kā spilgtāk, stiprāk. Un kā nu kurš autors sapas ar saviem tekstiem - viens nu nemaz neizskatās pēc tā, ko raksta, cits atkal pilnīgi kā no sava stāsta izkāpis. Kādam tāda stipra, droša, skaņa balss, vēl kāds atkal izdomājis visādus šova elementus. Ir interesanti patiešām.
3) Saviesīgums. Īpaši tādās vietās, kur klausoties var dzert tēju un sildīties, un vērot citus cilvēkus.
4) Tāds pēclasījumu secinājums. Kaut kāda mistika, bet tā ir, ka prozas lasījumos dzirdētais ļoti labi paliek atmiņā. Grāmatās lasīto es bieži vien ātri aizmirstu. Laikam autori prot to ar savu klātbūtni ieburt klausītāju galvās.

Neapmeklēju. Tikai pagājušogad biju, jo Tu uzaicināji.
Jo
- grāmatas lasīšana ir diezgan intīms pasākums, ij jebkurš priekšlasījums to sagandē, gluži kā anekdoti, kurai skaidro "sāli";
- iet tikai patusēt ar sen nesatiktiem paziņām neeju, jo literātu aprindās man paziņu nav.

Nu, šogad es Tevi neaizcināšu, jo man nemaz tā īsti nav, ko lasīt.

a man patīk lasīt, kad mani klausās

man arī

mani tikai neklausās

kā tad, uzreiz slēdz ārā rādio

un kliedz: aizvāciet to tipu ar nodzerto balsi!

es drīzāk teiktu: miglaina kā kaisles aizplīvurotas acis

acis miglainas un aizplīvurotas drīzāk ir pēc trešā ēdiena pusdienu maltītē:)

eu. lasīji RL pēdējā to rakstu par 11 ēdienu maltīti?

Kādi 11, tur bija 37!

jā, pareizi, 11 viņam bija ikdiena :)

tu jau esi viens no retajiem, kam padodas lasīt

tas nomierina :))

cilvēks ar balsi kā aci, he

a) vinjam maiga balss
b) bet es prozas "klausiijumos" nekad neesmu bijusi. neeju taapeec, ka vienmeer liekas - tur jutiishos neeerti. shoreiz laikam uz kaadu aizieshu. taapeec, ka tad, kad biju klausiities dzeju - nemaz nebija bailiigi. varbuut taga ar' nebuus

brīžiem ir neērti klausīties, tas tiesa, bet tas jau tikai tad, kad pašam lasītājam ir neērti

driizaak jau neeerti buut starp daudziem un sveshiem cilveekiem un viss:) kaa 1 pasaulee

tikai un vienīgi tāpēc, ka tur ir draugi, kam tas svarīgi.

eu, bet alternatīvie lasījumi šogad nebūs?

Būs. Ir plānoti laikā starp Z-sv un Jauno gadu. Bet ne gluži tādi, kā bija pagājšreiz. Paziņojums tiek gatavots.

nebiedē mani

neuztraucies :) es tak saku - nebūs tā, kā pagājšreiz, būs citi noteikumi.

a kā bij pagājšreiz?

Tāpēc, ka apsolīju, ka būšu, jo uz dzejas lasījumiem neaizgāju.

he, pats sev apsolīji?

Mani Nora piekāva un lika aiziet! Viņa ir kreptīga dāmīte ...

es ietu, bet kautrējos. laikam šogad arī nesaņemšos.

viltvārde!

hmmm

e, nu baigi te visi.

man patīk proza un patīk klausīties. pietam emocionāli pēc tam ir labi :)