- 14.12.08 13:58
- Nu sakiet kā, KĀ Latvijas skola, Latvijas izglītības sistēma ir nonākusi līdz kaut kam tādam?
Kas ir noticis?
Jo nevar taču būt, ka pēkšņi visi bērni sadzima stulbi vai arī skolotāji zaudēja pieredzi? - 32 rakstapiebildīšu
- 14.12.08 14:08
-
nē , skolotāji iet iedzēruši uz darbu...
domā agrāk tādu nebij? - piebilst
- 14.12.08 14:11
-
Es pieņemu, ka manā pamatskolas laikā šādas atbildes varētu būt mazākajai daļai klases - kādiem četriem pieciem.
Tagad diemžēl tas ir vairākums un gandrīz norma. - piebilst
- 14.12.08 14:12
-
diemžēl nevis gandrīz :( bet norma.
- piebilst
- 14.12.08 14:11
-
nu es pie dzerošas skolotājas ķīmiju mācījos. kā redzi i universitāti spēju pabeigt, i vēl skolā strādāt.
- piebilst
- 14.12.08 14:19
-
nepreiza atbile, sēdies, divi.
- piebilst
- 14.12.08 21:52
-
daudzšūnu divnieks!
- piebilst
- 14.12.08 14:26
-
Un agrāk tādu gandrīz nebija. Ja nu katrā klasē viens - otrgadnieks vai trešgadnieks, parasti no nelabvēlīgas ģimenes, kāds, kuram tiešām ir grūtības ar mācību vielas uztvrešanu. Jo te jau nav runa ne par slinkumu ne izaidību. Vismaz manā un manas meitas laikā arī tāds, kurš nav sagatvojies, spēja vismaz puslīdz ciešamā latviešu valodā vienkāršos paplašinātos teikumos vai vienkāršos pakārtotos teikumos, lietojot komatu, ja ne vairāk, tad vismaz pirms "kad", "ka" un "bet" , atceroties kaut ko no stundās dzirdētā, kaut ko nošpikojot un pielietojot loģisku domāšanu, uz trijnieciņa uizsprukt no situācijas. Cik atceros, tādi darbi, par kuriem vecos laikos lika "labu trijnieku", tagad kotējas teju uz septiņi.
- piebilst
- 14.12.08 14:22
-
Un ne jau tas vien. Tagad skolotājus var neba tiesā sūdzēt, ja bērns nav apmierināts ar savu atzīmi.
Sekli rokot, kā vienu no galvenajiem cēloņiem es minētu to, ka šodienas pasaulē zināšanas vairs nav īpašā vērtē, un daudzas citas "prasmes" ir kudī būtiskākas, lai ātri tiktu pie mājas un jahtas. - piebilst
- 14.12.08 14:27
-
diemžēl nevis šodienas pasaulē, bet Latvijā. kad šo izglītības sitsēmu pārdzīvojušie pieaugs un kļūs par ministriem, slakteri mēs atcerēsimies ar gaišām skumjām.
- piebilst
- 14.12.08 14:31
-
Vai citur ir labāk? Piemēram, Lielbritānijā, ASV, kaut vai Igaunijā un Lietuvā? Man nav ne jausmas.
- piebilst
- 14.12.08 14:33
-
Var jau uz to skatīties arī no pozitīvās puses - vecajai paaudzei ir monopols uz zināšanām, un jaunā agri vai vēlu kļūs par vecās vergiem ;)
Ja nopietnāk - arī citās zemēs ir līdzīgi simptomi novērojami, vienīgi varbūt nedaudz mazāk izteikti. Un citās zemēs blakus nevērtīgajai "izglītībai" ir arī iespēja atrast skolu, kurā tomēr kaut ko iemāca, bet Latvijā tādu skolu nu jau ar uguni jāmeklē. - piebilst
- 14.12.08 14:47
-
1. daudzās mācību grāmatas vienā priekšmetā rada vislielāko haosu: visi grib nopelnīt un tāpēc cep tik augšā kārtējo mācību līdzekli;
2. bērni lasa ļoti maz vai pilnīgi nemaz;
3. bērni zina par savām tiesībām, tik aizmirst par saviem pienākumiem;
4. visus vecos pedagogus ar pieredzi aiztrieca pensijā;
5. (galvenais iemesls) - netika saglabāta padomju laika mācīšanās sistēma ar vienu programmu un mācību grāmatu: tā vietā radīja haosu, tāpat arī 10 ballu vērtēšanas sistēma man nešķiet racionāla. - piebilst
- 14.12.08 14:56
-
Man liekas, ka pamatproblēma ir tā, kuras simtoms ir "maz lasa" - mūsdienu bērniem ir ļoti grūti koncentrēt uzmanību kādas informācijas uztveršanai un apgūšanai. Diemžēl šī spēja netiek trenēta, tā vietā skolotāji un mācību programmu veidotaji cenšas izdabāt bērnam, palielinot rotaļīguma elementus, piesaistot visu spilgto, viegli uztveramo, utt.
- piebilst
- 14.12.08 15:03
-
Taisni tā, krii. Nevis piespiež bērnu mācīties, bet šim izdabā kā tāda guvernante.
- piebilst
- 14.12.08 15:09
-
Nu, jā - es neuzskatu, ka rotaļīgums utml., būtu kas slikts, bet domāšana pamatā ir prāta disciplīna, ir jāspēj uz kaut ko koncentrēties, taču mūsdienu bērns vai jaunietis to neprot - viņš tikai turpina pārslēgt uzmanību no viena objekta uz otru.
Iespējams, ir vajadzīgs kas ļoti īpašs, speciālas metodes, lai iemācītu domāt hiperaktīvus bērnus ar uzmanības deficītu, mūsu mācīšanā izmantotas metodes vairs neder, pietiekami efektīgas jaunās pagaidām nav atrastas.
Un uz jautājumu - kāpēc tādu dzimst aizvien vairāk, es nezinu atbildi. - piebilst
- 14.12.08 15:15
-
Tāpēc, ka agrāk tādus būtu atstājuši uz otru gadu ij viss, a tagad muļļājas ar tādu un rezultātā visa klase ir dumjākā bērna līmenī.
- piebilst
- 14.12.08 15:18
-
lūk, tātad tomēr sadzimuši stulbi. mums, tik gudriem vecākiem.
- piebilst
- 14.12.08 15:37
-
nē. smadzeņu pods jākustina; tas arī viss. mēs savā laikā to paši darījām bez īpaša uzaicinājuma, bet tagadējie ar varu ir jāpiespiež, bet vardarbība pret bērnu...
- piebilst
- 14.12.08 17:12
-
Es neteiktu, ka stulbi, bet atšķirīgi gan - un "atšķirīgi" šajā gadījumā nav domāts politkorekts eifēmisms stulbumam - taču mēs viņus mācām, viņu pašu un apkārtējās vides atšķirīgumu nerespektējot, līdz ar to sanāk vienkārši stulbi bērni.
- piebilst
- 14.12.08 15:47
-
nujā, tieši tā arī ir. es mācījos asv uzvdības farmakoloģiju un mums panesās runa par to, ka 75% amerikāņu bērniem ir konstatēts uzmanības deficīta sindroms, kuru, savukārt, ārstē ar amfetamīniem (!!). līdz ar to mums radās diskusija, ja jau galu galā 3/4 no bērniem ir tādi, tad varbūt viņi ir nevis slimi, bet "jaunā norma"?
tur jau arī ir tā problēma, ka mūsdienās ir tik daudz informācijas, kas plūst no visām malām, līdz ar to, manuprāt, bērns ņem un adaptējas kā nu māk, lai būtu "lietas kursā".
kā jau minēji - droši vien, ka problēma ir tur, ka mēs esam "vecā kaluma", nespējam hiperaktīvos bērnus saprast, līdz ar to nespējam arī nodrošināt atbilstošu izglītības sistēmu. - piebilst
- 14.12.08 22:12
-
Man liekas, bik pie vainas ir arī rotaļlietu industrijas milzīgā attīstība, bērniem arvien ātrāk tiek sadāvinātas lietas, kuras ir "pašpietiekamas" - grab, pīkst, brauc, taurē, datorspēles un čurājošas lelles. Un kad apnīk, tūlīt nopērk nākamo. Bērni netrenē ne iztēli, ne pacietību, ne uzmanības noturību.
Tādas manas necilās domas pedagoģijā.
Un jā, lasa daudz par maz. - piebilst
- 14.12.08 15:10
-
to jau es neapstrīdu. bet tā nav atbilde uz manu jautājumu. kāpēc?
starp citu, ari UK privātskolās gan mācību vielu mēģina saistoši pasniegt, gan bērna personas tiesības ievēro daudz striktāk. izturas ar cieņu pret skolēnu (kas šeit nemaz nav tik raksturīgi), bet - man nesaprotamā veidā panāk arī to, ka skolēns pret skolotāju izturas ar cieņu. vismaz atklāti neatļaujas izrādīt necieņu. - piebilst
- 14.12.08 22:05
-
tāpēc, ka skolotājam sabiedrībā nekāda statusa nav!
- piebilst
- 14.12.08 23:07
-
Lūdzu, noskaties Rīgā ""Četrās sienās". Šodien sāka rādīt. Esmu satriekta.
- piebilst
- 14.12.08 14:56
-
Nav tik vienkārši.
1. daudzās mācību grāmatas vienā priekšmetā rada vislielāko haosu: visi grib nopelnīt un tāpēc cep tik augšā kārtējo mācību līdzekli ; - ļaunums nav dadzumā, bet kvalitātē. vēsturē, piemēram, cik zinu, 8.klasei vispār ir tikai viena grāmata. un ārkārtīgi slikta.
2. bērni lasa ļoti maz vai pilnīgi nemaz; - kāpēc? tikai nestāsti par TV, IT u.t.t.
3. bērni zina par savām tiesībām, tik aizmirst par saviem pienākumiem; - kāpēc? visi vecāki un skolotāji peķšni vairs neko nesaprot no audzināšanas? no kosmosa nolaidušies?
4. visus vecos pedagogus ar pieredzi aiztrieca pensijā; - nav tiesa, visus neaiztrieca. un, galu galā tie, kuri māca tagad, taču paši ir mācījušies pie šiem vecā kaluma skolotājiem un viņu tradīcijās.
5. (galvenais iemesls) - netika saglabāta padomju laika mācīšanās sistēma ar vienu programmu un mācību grāmatu: tā vietā radīja haosu, tāpat arī 10 ballu vērtēšanas sistēma man nešķiet racionāla.- nedomāju, ka vaina ir "vienā programmā un mācību grāmatā" - tai pašā Anglijā gan valsts, gan privātskolās ir ļoti elastīga izglītības sistēma ar izvēles priekšmetiem un visai dažādām mācību metodikām. es nesaku, ka ideāla (par trūkumiem tagad nerunāšu), taču galvenais - ir ļoti skaidrs un vienots zināšanu pārbaudes un vērtēšanas kritērijs.
(piemēram, kāds Anglijas skolotājs nekādi nespēja saprast, kā tas var būt iespējams, ka manam puikam vienā mācību priekšmetā pirmajā pussemestrī ir 9, otrajā 3. Grūti tāda ieskaidrot, ka "sastrīdējās ar skolotāju". - piebilst
- 14.12.08 15:11
-
Sasodīti daudzus pedagogus bez augstākās izglītības, bet ar praktiskā darba pieredzi aiztrieca pensijā un kas nāk viņu vietā? wot-wot...
Krii pareizi pateica: bērniem pārlieku cenšas izdabāt, tādējādi šie bez piepūles dabo primitīvas zināšanas, bet, kad sākas grūtības, tad ir cauri, jo smadzenes nav trenētas. - piebilst
- 14.12.08 14:49
-
augi aug no zemes un dzīvnieki savādāk
- piebilst
- 14.12.08 15:58
-
Un tagad nedaudz par augstskolām, viena studentīte man lūdz palīdzēt, jo es ķipo takš kaut ko saprotot no reklāmas. Darba uzdevuma definējums zemāk:
...man esot skolā mājasdarbs-izdomāt kkādu reklāmu kaut kādam festivālam.... negribi būt mazliet radošs?
Tur vajaga, peec taa plaana.. nu tip maarketinga, vispirms jaaizanalizee un ta jaaizveido reklaama...
nu tip kas ies, kaada auditorija , cik maksaas, vel kkas tur bij... - piebilst
- 14.12.08 16:19
-
jā, jā, jā, rakunčeg, es vienkārši raudu, jo tas mani vairs nepārsteidz, tikai sāpina.
- piebilst
- 14.12.08 16:23
-
es tikai priecājos, ka homoseksuālisti nedzemdē. ir situācijas, kad neko labāku nevar vēlēties, lai arī skumji, bet...
- piebilst
- 14.12.08 18:22
-
kāds sakars?
- piebilst
- 14.12.08 17:36
-
nu nez.. varbūt šī ir rīgas skolu nelaime, jo pāvērojot, kā mācās mans brālēns (nu jau augstskolā) un māsīca, visu cieņu!
redzēju vidusskolas eksāmena variantus bioloģijā, tur ir ko galvu palauzīt.
(vai varbūt viņi jau pārauguši, aprunāto vecumu?) - piebilst