Es principiāli runāju krieviski tikai ar Krievijas krieviem. Ja Latvijas krievi nevar iemācīties valodu šeit dzīvojot visu mūžu, lai iet dirst, ja kaut ko nesaprot.

Jap! Pareizā attieksme, bet nevienam darba devējam tas neinteresē. Lielākajā daļā darbu vajag to ****** valodu. Bet labi, ka ne man :D

Nu nez, ar mani visas krievu kolēģes centīgi runā latviski un krieviskos meilus iztulko, lai gan neesmu viņām to lūgusi. Es laikam pēc tipiskas rusofobes izskatos :D

Oh, nu ko tik rupji. Redz, ja gribi, proti arī krieviski "bļe" :D

Bet nakamā gada aprīlī laidīsim uz Itāliju, cerams. Tur būs pasākums, uz kuru centīšos tikt :D

Par ko tu runā??

was? :D

Pilnīgi atbalstu tavu viedokli. Ja cilvēks ir atbraucis no krievijas, tad es varētu mēģināt runāt krieviski, bet tie, kas gadiem dzīvo Latvijā un principa pēc nerunā...Brrr!!Šī nu ir tēma, kas man pamatīgi uzsit asinis!

Vai ne? :D
Manas asinis ir ļoti uzsistas!

jā un tāpēc es te darbu nekad neceru atrast

(un ej tu nost, es jau biju sākusi prātot, vai tu kādreiz lamājies but there you go - malacis nu! :D)

Kad dzīvosim kopā, gan jau daudz ko nāksies dzirdēt :D Man patīk lamāties. Reizēm :D

Man manā darbā regulāri nākas komunicēt ar ārzemniekiem, un ik pa brīdim gadās arī krievi, kuri ne kripatas nerunā latviski (nav ne jausmas, vietējie vai ne). Ko es daru? Ja mani saprot, turpinu latviešu valodā. Ja nesaprot, smaidot pasaku, ka krieviski runāju visnotaļ bremzīgi, un apvaicājos, vai šamam nebūs nekas pretī, ja turpināšu angliski. Klientam tad paliek izvēle - piebiedroties vai turpināt pašam savā valodā. Ja redzu, ka cilvēkam pagalam švaki ar saprašanu, tad gan izmoku pa kādai frāzei arī krieviski, un visi ir puslīdz apmierināti.

Man jau liekas, ka, ja klients redz, ka esmu ar mieru panākt viņam soli pretī, tie principi "nesaprotu, nerunāju" atbīdās otrā plānā. Cita lieta, ja man sāk deklamēt visādus anti-LV pātarus; tad gan esmu gatava padiskutēt, kuram kas te jāsaprot un kā jāatbild.

Nu vismaz viens krievu vārds nav svešs.