Ah! Vakar bijām uz Inception. Ak jel! Tās bija šīs vasaras garlaicīgākās stundas. Pat eksāmeni bija interesantāki, jo pārsteidza ar ko nebijušu. Bet tā filma... Doma ir interesanta, bet viss pārējais... Visvairāk es negaidīju, ka tur būs mīlestība, bet kur gan tā nav? bwāh! Tik paredzama filma! Un man tiešām nāca miegs. Un es zināju, ka beigas būs laimīgas, es to jutu. Neviens nemāk mani vairs pārsteigt. Visas tās filmas.. Vienādība un paredzamība. Es biju neaprakstāmi laimīga, kad tiku ārā no kino!
Mjā, vakardiena bija nekāda. Šodiena arī. Dzīvojos pa māju un kko kārtojos. Jāsagaida, kad Lācēns pabeigs savu rakstu, lai varam kaut kur aizbraukt. Tikai jāizdomā kur. 5dien sola milzu siltumu, kas nav forši. Es jau priecājos, ka paliek nedaudz vēsāk, bet nekā.
Jau 3.augusts. Laiks iet par ātru. . .
P.S. Viņš gan man patika!

Tālākais teksts principā sastāvēs tikai no lamu vārdiem. Tā kā, ja kāda ticība neļauj tādus redzēt, nelasiet.
Es esmu ļoti, ļoti dusmīga! ĻOTI!
Kāds esot zvanījis un sūdzējies, ka es neprotot runāt krieviski.
Ejiet dirst, kropļi!
Man būtu jāsūdzas, ka kāds daunis man zvana un kko vervelē krieviski!!!
Zvani uz smirdīgo krieviju, pidaras, ja gribas parunāt krieviski!
Hā! Gan jau domāja, ka mani sarās vai atlaidīs, bet mani nevar atlaist :D :D
Huh!

Joku diena. . .
Man bija plāns - piecelties, pavārtīties, kko pastiept gumiju un tad sākt mācīties. Viss izdevās lieliski līdz gumijas stiepšanai. . .
Ieradās māsa un māsīca. Rezultātā - diena bija zemē izmesta. Es neciešu, ja kāds izjauc manus plānus. Es nevarēju neko izdarīt, jo viņas visu laiku traucē (manā mazajā mājiņā nav vietas sīkiem skraidošiem radījumiem).
Šodien es sapratu, ka neizturētu lielu ģimeni, jo man vajag klusumu. Daudz klusuma un pēc iespējas mazāk cilvēku.
Ļoti reti ir pretēji.
Un protam, ja man ir slikts garīgais, tas pāriet citiem. . . Man ļoti nepatīk strīdi. Tas liekas muļķīgi, jo visu var izrunāt mierīgi.
Āh! Un rezultāts ir tikai tāds, ka esmu ļoti sāpināta, vīlusies un viena. Pat kapučīno un kēksiņa atnešana nelīdzēja.
Es neciešu daudz cilvēkus! Ļoti! (Lai to uzsvērtu, es atkārtoju divreiz.)
Iešu sarauties stūrī un skumt.
Bet patiesībā, tikai skumt, lasot Zolā "Dāmu paradīzi".
Šī lietainā un skumjā diena bija pilnīgs pretstats jaukajai un romantiskajai vakardienai.
Kaut varētu tā trijatā pie jūras vēl ilgi. (Protams, divatā būtu daudz labāk).
Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā. Es esmu vakardienā.
Manis nav. Tā tā!

Šovakar gana izsmieti fanātiskie kristieši. Nu varēšu saldi gulēt.
Ak, Jēbus! 2Ls=2h mocību. Kalniņu Rēzija ir vienkārši kaut kas tik pretīgs, neprofesionāls utt. Visa filma bija kā teātra izrāde ar meksikāņu seriālu saturu. Latvijā nav kino filmu aktieru! Mums ir tikai teātra. Un tāpēc ir tik nožēlojami censties uzņemt baigās superfilmas. Mantojums bija tād mēsls, ka bail. Nu,ok, es uzzināju, kā senāk brūvēja alu (es to jau zināju), bet vai man nebija jāuzzina kas vairāk par Blaumani? Viss. Es gribu vienkārši aizmirst to filmu (ko man neļaus recenzijas rakstīšana literatūrai.).
Filma ir tāda pati izgāšanās kā Rīgas sargi. Un Rēzija dziedāja un tēloja jaunu meitu, un bija redzama pilnīgi kaila, un filma, un.. ellē!
.
Rīt atbrauks Lācēns! Sasodīti jauki :) Vakar gulēju viena un rādījās kaut kādi bezjēdzīgi murgi.
__
Skolas direktore smēķē un  vēl vairākas skolotājas. Vai nav jauki? It kā jau vienalga, bet man vārds skolotāja (nemaz nerunāsim par direktori) saistās ar kaut ko no kā ņemt piemēru, paraugu, mācīties. Nu jā. Valsts ģimnāzija ir īpaša skola. Ak, jā! Vēl man ir tāds kā priekšstats par to kā skolotājām būtu jāģērbjas.. Noteikti ne kkād sporta jakā, ja tu neesi sporta skolotāja. Ņemsim piemēru!
Esmu pārāk sašutusi un pārsmējusies par sektiešiem, ka kļūstu nesakarīga. Hilda, es beidzu! Atā!
P.S. Šodien izdarīti daudzi atklājumi un iemīlēta Let's Take a Trip Together no  Morphine.

Šonedēļ ļoti negribas celties, viss besī un kaitina. Grr..Negribas neko darīt, bet ir jāsaņemas. Blā blā
Sasodītais pavasaris nenāk.
Forši! Šodien uzzināju, ka mans rokraksts ir kā kamielim :D Paldies.
Ceru, ka rīt Purvīšprezentācija man izdosies, ceru vismaz uz 10 (kā jau ierasts k-vēsturē).
Labi, šodien nav vērts rakstīt, jo visu sevi izrakstīju domrakstā, kurš man riebjas.
Rīt jau 4diena... Gribas 5dienu, lai var atpūsties. Beidzot nekur neiesim un būsim divatā!

Aija bija kā neveiksmīgi izvēlēts un apprecēts laulātais draugs. Tad kad jūs kaut kur ejiet, jābūt tikai ar viņu. Es nesaku, ka bija garlaicīgi (mums ir daudz kopīgu atmiņu un lielākā daļa izraisa pamatīgus smieklus), bet tas bija nedaudz mokoši. Aizejot uz kādu pasākumu bija pagrūti izpausties un būt pašai, jo šī visu laiku kautrējās. Tāpēc man labāk patika iet bez viņas.
Aija var iet ellē ar savu satriecoši glīto,gudro utt. džeku. Man tagad ir Agnese. Un viņas draugs. Hā! Mums kopā būs (ir) lieliski. Ceru, ka plānotais sušī vakars tiešām izdosies! Pēc iespējas drīzāk jāsāk kārtot māja.
Bija prieks no rīt par to, ka ir 5diena, bet tas ātri pazuda, jo rīt ir matemātika. Velns! Bet pēc tam braucam pie Lācēna. Būs filmas, seriāli, vakariņas utt. Tik sen nav būts tur. Esmu sailgojusies pēc 24.oktobra un Viņš izskatās miris, un pēc Džoļa.

 Nav nekā labāka par Niku Keivu, CocoRosie un Kārli Kazāku, kad tu jūties tieši tik pretīgi cik es.
Kā jau teicu, šodien nebiju skolā, jo abas mašīnas ir nosprāgušas un es negribu braukt mājās ar autiņu.
Kļūda!
Nākamā nedēļa ir pilna ar kontrolarbaitiem.
Es gribētu kkur sarauties un gulēt, gaidīt, kad visi darbi pārlīs pāri, bet tā nevar, jo sakrāsies milzīga peļķe. Es visu laiku cenšos sevi pierunāt, ka ir jāizdara tas, kas vajadzīgs, jo pēc tam būs tā foršā atvieglojuma un labi padarīta darba sajūta. Ej ellē ar visu savu sajūtu! Man tās sajūtas ir par daudz.
Pretīgā iekšējā sajūta, kad tu saproti, kas un cik daudz ir jādara, bet neko negribas darīt un tu nedari. VELNS!

Jēj! Beidzot es uzrakstīju eseju par Gustavu Kluci, kas jānodod rīt. Vismaz tas ir nost no kakla, bet vēl simts darbi priekšā.
Man nepatīk bioloģija, jo 12. klasē māca visu tieši tā un tikpat, cik 9. un tas ir ļoti kaitinoši.
Eh! Ellē skolu!
___________
Rīt ir teātris un pēc tam savācam Lācēn un atgriežamies mājās, lai gatavotos 5dienas slēpošanai. Jāsacep maizītes un tā :D
Ceru, ka rīt sanāks laiks, lai skaisti sataisītos, man patīk pārsteigt Edi :)
P.S. Esmu pārgurusi, pārstresojusies un jūtos slima. Es negribu saslimt, es negribu saslimt, nē, man nav laika saslimt.

Šodien man nekas nepatīk, neko negribas darīt. Gribas tikai, lai lācēns būtu man blakus, palasītu Pūku un saldi noskūpstītu pirms miega.
Tā vietā es atkal varēšu stundām vārtīties pa gultu bezmiegā un domāt visādas slimas domas, lai tikai ātrāk aizmigtu.
Kad man nenāk miegs, es aizveru acis, nomierinos un kaut ko kārtoju. Mhm. Kad ir iedvesma, man ļoti patīk domās iekārtot istabas, izdomāt katru sīkumu kā tur izskatītos. Citreiz es izdomāju savu dzīvi, kur dzīvošu, ar ko, kā pavadīšu savas dienas. Dažreiz es domāju par drēbēm. Bet visbiežāk tomēr tās ir mājas un istabas.
P.S. Man ļoti patīk tās negaidītās dāvaniņas. Mīļi. Tā ir ļoti jauki - tu neko negaidi, bet saņem pārsteigumu. mm.. :)

Sākšu ar patīkamo - es nopirku smaržas. Tās, kuras vēlējos. (pēc tam, protams, sapratu, ka to naudu varēja ieguldīt tur, kur to vairāk vajadzēja)
Nepatīkamā daļa ir ļoti nepatīkama...

1. Es neesmu vēl neko izmācījusies, bet darba ir daudz.
2. Es visu laiku pārdomāju par tālāko mācīšanos. Vakar, kad gāju gulēt, domāju, ka labāk būtu Latvijā, bet šorīt atkal domāju, ka varētu jau Anglijā. un tā visu laiku. Es nezinu kā es izturētu svešumā, labi, es nebūtu vienas, bet tomēr un tad atkal negribas pūt Latvijā.

Eh.. tas ir pārāk grūti, bet ir pārāk maz laika, lai šādi svārstītos. Velns!

Cik nožēlojami ir tas, ka nav kur un ar ko svinēt sasodītā Jaunā gada pienākšanu? Nolādēts!

Vakar visu dienu taisīju kartiņas, ko likt pie dāvanām. Dažas man ļoti patīk. [ceru, ka vēlāk sanāks ielikt kādu bildi]
Manī vēl joprojām nav nekāda Ziemassvētku prieka. Un negribas. Es gribu, lai paiet ātrāk šis vakars.
viii ir mana vārda diena. Nu un?
Eh.. varbūt, ka laukos tiks nolauztas manas eža adatas un es spēšu priecāties un izbaudīt šo vakaru. BET, kā jau iepriekš minēju, šogad būs citādi - Lācēns būs ar mani. Un tas mani ļoti, ļoti priecē :)
Lai priecīgi!

Rīta sākumam nebija ne vainas, ja neskaita skumjo momentu, kad bija jāved Lācēns uz staciju. Pat sportā gāja visai labi, dabūju pāris ciešamas atzīmes 7 un 6 laikam, bet vairāk es basketbolā negribu, laikam... Labi, tas tikai tā.
Tad sākās fizikas. Man bija maz laboratorijas darba parāds, ko es gribēju viņai parādīt, bet šī man sāk kliegt, ka tas jādara pēc stundām, bet tad es nevaru un viņa man vnk bezsakarā uzkliedz. Pēc laika kliedz, lai eju ārā, bet es sēdēju. It kā nomierinājās, bet pēkšņi sāk man bļaut nenormāli virsū, lai pazūdu no viņas klases par to, ka es viņai neesmu atvainojusies, ka uzkliedzu (šeit jāatgādina, ka viņa sāka pirmā). Vēl kliedza, lai atnesu ĀRSTA zīmi par kavēto pagājušo stundu. Vienīgā, kurai vajag ārsta zīmi, ir viņa.
Pretekle.
Lūk, vēl viena vieta, kur es vēlētos, ka man būtu draudzene. Ok, es esmu ļoti sarkastiska, ar savies inside jokie, ko saprotu tikai es un varbūt pāris cilvēki, bet ...
Labi, vientulība mani stiprinās. Jā, kā tad. Velns.
Ceru, ka šīs rīts bija šaumīgs tikai man.