priecīgs viesmīlības atgadījums
Velobrauciens Latgale. Otrā diena - Krāslava - Aglona. Visu dienu līst, vispār jau sākot ar nakti, kad pamodāmies no piloša ūdens un gājām kārtot šelteri. Viss ir apnicīgi slapjš. Zemes ceļi izrādījās neizbraucami, tāpēc atgriezāmies uz šosejas. Vakars, apmēram 50 nobraukti km un ierodamies Aglonā. Maija saka, ka tajā Bazilikas klosterī varot palikt pa nakti un nolemjam noskaidrot, cik tas maksā. Joprojām līst un vispārējā slapjumā meklēt vietu mežā šelterim nav baigā iedvesma. Pārējie paliekam ārā ar riteņiem, Maija ar Agitu ieiet noskaidrot par cenām. Kādu laiku gaidam, nolemju tikmēr ieiet baznīcā. Lēnām un piloša klamzāju apkārt. stāvu, skatos uz altāri un lūdzu. Tur apkārt staigā viena sieviete, kas kārto baltas bantes uz solu galiem. Tad viņa man pienāk klāt un latgaliski prasa - vai mums nevajag naktsmājas? Es samulstu, nezinu, ko un ar ko tās abas jau sarunājušas un saku, ka nu jā, vispār vajag. Viņa mūs varot tur baznīcā ielaist un rāda ar roku uz altāri. Viņa izskatās tāda steidzīga, saku, ka tūlīt pasaukšu pārējos. Pa to laiku Maija un Agita noskaidrojušas, ka klostera gaitenī var palikt par 5ls no cilvēka. Ja grib istabiņu - 15ls. nu labi...
Tā nu balto banšu sieviete mūs uzved kaut kādā telpā aiz altāra. Viņa mums iedod bazilikas atslēgu un saka, ka mēs te paliekam vieni, sarga arī šodien nebūšot. Tur ir silts un sauss un dīvāni un tēju arī var uzvārīt. :)