#grāmatu klubiņš
kāds ir lasījis žoludes jaunos stāstus? man viņas stāsti patīk vairāk, nekā romāni (izņemot siltu zemi, ko kaut kad drīz pārlasīšu). kā jums šķiet?

gribu ar kādu parunāt par stāstu mati. man tas šķita visseksīgākais (namu dzirdēju pagājušgad, tāpēc tas neskaitās) tādā ziņā, ka par stāsta tematu ir ļoti grūti runāt, pat atrast vārdus, nu ļoti nepārstāstāmi, jutos ļoti tīrs, kad izlasīju visu to netīrību.

vēl putekļi man šķita smieklīgi, tajā stāstā man ļoti patika, ka viņa māk par sevi smalki pasmieties - sal. kastrācija stāstā putekļi un "matu nogriešana kā varas atņemšana" stāstā mati. vispār dažām sieviešu rakstniecēm laikam ļoti patīk tādi brutālie, visceral varianti, piem rakstniecei k. želvei, kura kādreiz man sekoja tviterī un kurai es tagad sekoju gaiteņos.

tas ir jauki, ka žolude laikam sāk koncentrēties vairāk uz mīlestību, nekā nāvi. taču šķiet, ka daudzas lietas viņa uztver pārāk nopietni, lai noķertu to, ka tās nāk no pseido-savvy avotiem (piem. "radošuma" dogmas stāstā putekļi).

vēl man likās ļoti interesanti, ka, man šķiet, žolude domā par radošumu un seksu/iekāri ļoti tuvās kategorijās, nu, tas ir, abiem kopīgais atslēgvārds ir "vēlme". par šo, šķiet, arī ir pagrūti runāt.

upd: vēl ingas žoludes grāmata mani iedvesmoja neaizbraukt pie radiem, pie kuriem es sēdētu mēreni apjucis un melīgi atbildētu uz paredzamiem jautājumiem, piemēram, kā man iet pa universitāti:)