nu principā libīšus, kam dieva vietā plus mīnus ir tehnoloģijas. ne gluži transhumānistus, bet hurr durr Dokinsa tipa ateistiskus materiālistus, kas neredz dabas zinātņu ierobežojumus. bezdvēseliski man tas šķiet. posthumānisms, cik saprotu, bet nesaprotu daudz, ir Nīčes un Delēza iedvesmots projekts, ar kuru pārrakstīt humānisma sabojāto mantojumu, piem. attiecībā uz sieviešu un citu dzīvu būtņu, piemēram, dzīvnieku izstumšanu no humānisma. Braidoti visvairāk esmu lasījis no tā virziena, bet arī zinātnes filozofiju drusku. posthum. man nepatīk Delēza/Fuko uzsvars uz rotaļīgu subjektivitāti, jo man liekas, ka tas ož pēc Batleres, kā arī mani personīgi nedaudz nogurdinošs uzsvars uz pozitīviem afektiem un “mazajiem pretošanās centriem”, par kuriem nesaprotu - kā tas var palīdzēt risināt lielas, sistemàtiskas problēmas. bet idejas ir gana interesantas un gudri cilvēki par tām raksta disertācijas.