Šāds noreibums vislabāk izpaužas cilvēkā, kura temperaments ir pa pusei nervozs, pa pusei aizkaitināms; pievienosim izkoptu garu [..]; maigu, nelaimes māktu sirdi, kas tomēr cer vēl atjaunoties; ja ļoti vēlaties, varam pieņemt, ka šis cilvēks kaut kad pagātnē rīkojies neprātīgi - no tā (šis cilvēks ir viegli satraucams, kā jau teicu) izriet ja ne kārtīgi sirdēsti, tad vismaz nožēla par nemākulīgi piepildītu, veltīgi izšķiestu laiku. Nosliece uz metafiziku, nojēga par to, ko dažādas filozofu skolas saka par cilvēka likteni, arī nenāks par ļaunu [..]. Ja vēl pievieno īpašu jušanas smalkumu, ko biju izlaidis kā pašu par sevi saprotamu nosacījumu, tad būšu, man šķiet, sakopojus visas mūsdienu jūtīgā cilvēka izplatītākās pamatiezīmes - kopumā tās varētu nosaukt par oriģinalitātes banālo formu.

(No Bodlēra esejas par hašišu.)