tā sakarā atcerējos kaut kādu kursu par 'morāles jautājumiem', ko internetos izgāju pagājušā gadā. tur cita starpā bija runa par kauzalitāti. ja jau pasaulē valda fizikas likumi (un tie pārvalda arī cilvēka prāta norises, vārdu sakot, ne tikai mūsu darbības, bet arī domas. gudri laikam to sauc par determinismu), tad mēs nekādi nevaram ietekmēt savas dzīves, un, pat ja kaut kā izdomāsim tās ietekmēt pēc it kā brīvas gribas, tad tas jau būs nolemts iepriekš, un mums tur nav nekādas teikšanas. taču tāda pragmatiska atbilde bija tāda, ka cilvēki spēj iedibināt institūcijas, kas darbojas teju neatkarīgi no viņiem (piemēram, valsts, uzņēmums, laulība) un nodrošina to, ka nākotnē ir lielāka iespēja, lai piepildās indivīda vai grupas toreizējās vēlmes. 

tāpat individuālā līmenī cilvēks zināmā mērā spēj kontrolēt arī savu apkārtējo vidi, lai iegūtu kaut kādus rezultātus nākamībā. un tā var izvairīties no ļoti daudzām lietām, uz kurām it kā 'predestinētu', piemēram, cilvēka raksturs (kaut vai neturi mājās šņabi, ja tev pārāk garšo piedzerties). starp citu, šim kaut kādā ziņā pieskaras arī laikotāju komanda intervijā ar vienu no prezidenta amata kandidātiem. 

 savukārt izlaušanās no fizikas likumiem ir tieši tas, pēc kā tas izklausās, cilvēkiem nekas tāds nepieder.