pie jūzera/-es imago_dei atradu šo: https://www.tdcj.state.tx.us/death_row/dr_executed_offenders.html

visvairāk patīk šis: https://www.tdcj.state.tx.us/death_row/dr_info/ellisedwardlast.html

bet tā kopumā, zināšu, ja gadās būt nāviniekam, tad lai nebūtu garlaicīgs, nedrīkst piesaukt dievu un mīlestību, jo to piesauc visi. protams, nedrīkst arī tur teikt neko pārāk ārpus rāmjiem, jo jāiekļaujas pirmsnāves diskursā - piemēram, lai paplašinātu sarunu par tēmu, drīkst teikt: 'mūžīgi siltas jūtas pret lidojošo spageti monstru', jo siltas jūtas ne obligāti ir mīlestība, un lidojošais spageti monstrs tradicionāli nav tik leģitīma dievība. tomēr tradīcija tiek apslāpēta, jo nāvinieku pēdējos vārdus nedzird citi notiesātie, tādēļ diskursu kontrolē tikai filmas/grāmatas/biogrāfiju krikumi.

grieķiem arī bija 'spārnotie vārdi' pirms nāves, t.i., teiktais pirms nāves bija svarīgs, un andromahe tieši par hektoru teica "ai, ko tur viņš tik ātri nomira, un pat neko skaistu pirms nāves nepaspēja pateikt'.

bet, nu, jā, arī cilvēks, kas ir nederīgs dzīvošanai, kaut ko sajutīs, pirms kritīs priekškars. zīmīgi, ka neviens nepasakās valstij, kura viņu nonāvē.