sirualsirual (![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} sirualsirual) rakstīja,@ 2015-02-04 02:20:00 |
 |
 |
 |
|
|
|
|
|
|
 |
|
 |
onkulis, kurš mani mēģināja savervēt, bija tāds rēcīgs tipiņš, vārdā laikam Viktors, ar šofera ūsām, brillēm un bēšīgu pogājamu kreklu. rokaspulksteņa viņam noteikti nebija, jo Dievs laiku neskaita.
viņa vervētāja trikus pirmoreiz izjutu, kad pīpēdams nācu mājās no skolas. Vervētājs Viktors man pagāja garām, pagriezās un konstatēja: "tāds sūdīgs dūms, ko ta pīpē?"
tajā laikā es vēl nemācēju pasūtīt vecākus cilvēkus nahuj, tāpēc atbildēju, ka Česterfīldu. (tagad pīpēju Philip Morris)
"ak tad Česterfīldu, tu ko, bagātnieks esi?" atkal viņš. un tā tālāk.
man tas likās baigi slīpēti. vispār nesagatavoti prāti var i divreiz nepadomāt, kāda velna pēc vajag sarunu iesākt ar uzbraucienu.
lai vai kā, vārds pa vārdam, mēs nonācām pie Ticības Jautājuma. Viktors bija sašutis par manu nostāju un jautāja, kam tad es ticot, ja ne Dievam. es savukārt atbildēju - Cilvēkam, Cilvēkam ticu!
bet īstenībā es biju vientuļš un neticēju nekam. tās muļķības par Cilvēku es vienkārši biju kaut kur izlasījis, un ja sajūtas ir kāds rādītājs, tad no Lielās Atbildes esmu tālāk nekā jebkad agrāk.
***
šodien staigājos pa rajonu, un viss tas raibums, grūtnieces ar ratiņiem, vecie ļaudis un jaunie, bezkaunīgie dīkdieņi, mani tā pārsteidza, ka es kādu stundu staigāju, lamājoties un murminot "this doesn't make any fucking sense"
vienā brīdī, ja var ticēt maniem vārdiem, es pat saķēru galvu.
