zemapziņu iztēlojos kā individuālo un "a priori pastāvošo" (~kolektīvu, kas aktivizējas, piemēram, kad ierauga potenciālu romantisku partneri) pieredžu repozitoriju un reizē apstrādātāju, regulējošu sistēmu, kas palīdz funkcionēt. fizioloģiskie procesi tur ietilptu tikai daļēji, bet izziņas procesi, šķiet, pilnībā.

es nesaku, ka ka valoda spēj pārnest pieredzi, bet man šķiet, ka valoda tēlu veidā spēj pārnest pieredžu kopumu nospiedumus (zemapziņas saturu), varētu teikt "pieredžu rezultātus", nodrošināt neapzinātu komunikāciju. bet tagad par to vairāk domājot esmu confused.