+++ par kalokagatijas pieminēšanu.

abet vērtību nostādīšana man vienmēr šķitusi problemātiska. var pierakstīt lapas, rindas ar vērtībām, bet beigu beigās tas viss ir diezgan nejaušs, lai neteiktu 'arbitrary'. nemeklēju vienkāršu un monolītu pieeju, bet pat nezinu, no kura gala lai tam ķeras klāt. un saprast, kas tev ir svarīgs, ir drusku grūtāk, nekā atkārtot γνῶθι σαυτόν katrreiz, kad redzi citos cilvēkos plosāmies, tavuprāt, draņķīgas vērtības/prioritātes. man šķiet, ka izprast sevi ir pat neiespējami bez kāda domas/loģikas lēciena - vai ārēja spēka.

un tad vēl ir šķirošanas problēma. piemēram, drusku nelietīgi, bet man sagādā zināmu baudu auksti, ciniski joki. arī tie liek justies labi, bet, protams, es viņus neliktu skaistā kategorijā. tātad skaistais būtu noteikta veida bauda. kā to atpazīt? jo ir daudz māņu tēlu.

ceru, ka nav pārāk saraustīti.