Vai jūs esat saskārušies ar daļēju/gandrīz pilnīgu atslēgšanos no notiekošā, kaut arī ārēji stimuli prasa iesaisti?

Piemēram, sarunas laikā apklust un sākt peldēties kaut kādā nožēlojamā sulā, bet ne obligāti atmiņās - drīzāk pārdzīvojumos?

Vai arī kad kādam gribas kaut ko teikt, bet vārdi nenāk ārā. Tā ir līdzīga sajūta, un es nezinu viņai nosaukumu.

Angliski ko līdzīgu sauc par "distracted"/"preoccupied", es to saucu par "nepieslēdzies", kā to saucat jūs?