lietas, par kurām esmu pārāk ilgi domājis un kuras nav svarīgas:


a) kad gāju universitātē, ciemos bija izdevniecību cilvēks, kurš cita starpā runāja par to, ka nodalījums starp "literary fiction" un "genre fiction" ir nepatiess. šī cilvēka arguments bija, ka svarīgs ir mērķis, kāpēc lasa, ko no grāmatas sagaida. es nezinu, kā tas savienojas ar to, ka dažas grāmatas lielai daļai cilvēku ir izklaidējošākas par citām, bet citas nav. es iebildu, citējot reklāmu: "tu esi tas, ko tu lasi". man šķiet, ka ar to toreiz domāju, ka šāds nodalījums palīdz lasītājiem izvēlēties, kur viņš/-a liek savu laiku, un to nav pilnībā iespējams atspēkot ar argumentu, ka šādas žanru robežas novelk "elite" jeb žurnāli un tajos strādājošie cilvēki, kuriem ir noteikta kulturāla ietekme. domāju, ka šādus tekstus definē atšķirība no iepriekšējā, kurpretim žanrisko definē piederība iepriekšējam.

vēl tobrīd gribēju pajautāt, vai šis nodalījums tomēr nepastāv, jo "literary fiction" biežāk nekā žanriskajā, manuprāt, tiek mēģināts izprast: valodu, identitāti, nozīmes veidošanos, telpu, laiku, atmiņu. varu minēt piemērus. kurpretim žanriskajā svarīgāks var būt sižets.

diemžēl diskusija neizveidojās, jo man atbildēja: "ja tu lasi pavārgrāmatu, tas nenozīmē, ka tu esi redīss"

b) ...vēl kādā nodarbībā bija teksta analīze, kurā pasniedzēja, it kā izmantojot lit. teoriju vilka no studentiem ārā teksta interpretāciju. beigās es pajautāju, ko pasniedzēja pati domā par šo textu, uz ko viņa norādīja, ka es meklēju autoritāti, lai gan gribēju viņai pateikt, ka gribēju dzirdēt, ko viņa domā, lai varētu sameklēt atšķirības starp to, ko "studenti izdomāja" un ko īstenībā domāja viņa pati.

lūk, par šādām lietām es vēl joprojām domāju.