sirdnA

atkal jāieraksta The Dusma.
Vispirms atkāpe. Tikko uzzināju, ka vakar mirusi Rita Aksenoka...
Dīvainas sagadīšanās pēc šonedēļ bindžoju netīšām atrastu itāļu seriālu Imma Tataranni: Deputy Prosecutor, (latviski un par brīvu skatāms šeit: Imma Tataranni. Likums papēžos). Kvalitatīvs, Itālijā ļoti mīlēts seriāls, skatoties nodomāju, ka varētu taču Aksenoku kā prototipu paņemt un uztaisīt ko līdzīgu. Nacionālā teātra izrādi — veltījumu R. Aksenokai neesmu redzējusi (un arī visticamāk neskatīšos, nepatīk aktrise, kas tēlo galveno varoni).

Bet tās manas dusmas par ko citu. Un vispār vairāk jau skumjas (dusmas rakstot noplaka). Vai ir vieta cerībai, ka izaugs kāda jauna Rita Aksenoka? Ja, kā lasu te: Agnese Zeltiņa un Dita Grauda piepilda mazu meiteņu sapņus. Tik sievišķīgas dāvaniņas!, četrgadīgas meitenītes sapņo par kosmētikas komplektu. ČETRGADĪGAS!

Ap katru domāšanas nullīti ir grāvītis.

Un vēl par manu nepīkstēšanu par fiziskajām sāpēm. Par garīgajām es te raudu pilnā sparā.
* es tikko, pirms dienām norāvu ādu no pirkstu locītavām. Pamatīgas brūces. Es pat nepamanīju. Jo viss ir dzīvnieka sajūtu kombo. Kurš tur pamanīs pirkstus?
* Lauras mājās, viņas tētis pamanīja grillētu redeli uz manas rokas. Es ātri noignorēju "ai, pālī apdedzināju, sīkums", un pievērsos turpināt iesākto sarunu. Nu apdegums, ka var redzēt redeles konfigurāciju. Lauras tētis "nu jā, tā jau neteiksi, bet uzreiz "sīkums"". Noniecināja, ka lēta atruna, tēlojot tizlu varoni būtībā. Es neko, lai domā, ka piedirsu bikses. Es pat neatceros. Droši vien bija "Au, fak", un atrāvu roku no nokaitētas plīts.
* pērn atsist galvu, ka notecināti 200 ml, pēc izmestā tekstila spriežot, kas joprojām ir lodžijā, 200L maisā, bet būs jāmet ārā. tur ir cilvēks noslepkavots, asiņu laukumu apmēros spriežot. Es vnk biju nesapratnē, kas tā par hūniju, un pālī nevarēdams saprast, kas noticis, apgūlos un aizmigu.
* tajā pašā vasarā salauzu ribas, arī pālī smagi krītot pret stūri. lūk, grūti bija elpot un gulēt. nenormāli sāpīgi.
* vēl tajā pašā vasarā salauzu pēdas īkšķi pret mēbeli. sāp ahūni staigāt. ārsts teica, neko, vnk gaidi. 1,5 mēnesis, staigāju, klusējot, lai dzīst.
* vēl tajā rudenī ieplaisāju uz mokika pēdu. tuvu nevarēju pastaigāt 2-3 dienas, bet staigāju caur ahūnām sāpēm. un tad kliboju 1-2 mēnešus, vairāk nekā parasti. no word, tikai iekliedzos reizēm.
Tas viss bija pālī iegūtas traumas. ar kurām skaidrā es dīloju tik daudz, lai mazāk sāp kustībās.

Bet jaunībā,
* salauzis atslēgas kaulu, es piecēlos, un ar otru roku nesu sadragāto velo mājās, un neturējos pie ārsta rekomendācijām, es turpināju ikdienu kā vnm, tikai gulēju bez spilvena, lai ātrāk sadzīst.
* Salauzts celis. Es turpināju šoka anestēzijā vēl iet pusstundu, līdz vnk breakdown. No cry. un tad Grieķijas mūķene mani aizveda uz "traumām" Sarkandagavā. pēc mēneša es jau minos 90km dienā pa Norvēģijas kalniem.
* Nopisties UK no velo (1997) minoties mašīnas ātrumā, plaukstas lupatās, gaļa. es pilnīgā šokā, tumsa acīs. Pārgāja tumsa un ģībonis, ievilku elpu, un minos tālāk full speed, jo bija jāpaspēj nodot attīstīt filmiņu pirms brīvdienām.

Garīgi es pat 5% neturos tik. Bet fiziskā necaursitamība, ir bļ., NATO braucošie metāla bunkuri varētu sapņot par tādu.
Un mani nemācīja neraudāt, "būt vīrietim, saņemties". Es nekad to nejutu kā sevis pārvarēšanu, izturību. Man tas bija norm. Tikai 52-gados atskatoties, ka hell cik bijis kruta. Un jā, tā ir dāvana, ne nopelns

( operatīvi minimizējamies )

( operatīvi minimizējamies )

Sunim aknas sagāja burciņā. Medicīniski manipulēti iekšējie orgāni. Līdzīgi kā ar urīnpūsli, kad tā funkcijas novada ārpus slēgta ķermeņa, un jānēsā plastikāta maisiņš piestiprināts ārpusē pie ādas.

Es domāju, jāliek uz ziemeļniekiem. Viņu psiholoģiskais horror, supernatural, neizstāstītā mistērija, drāma, ziemeļnieku vēsā estētika, drive. Jau nedaudz atkusušajam, mirušajam alpīnistam būs the must.
Pilnmetrāžas filma Midsommar (2019), savulaik, ļoti aizķēra. Bet nu, es tādas neskatos ikdienā. Tas ir ekskluzīvs kinoseanss pat pierastajā vidē, ar mājas tech aprīkojumu, kad neēd vienlaicīgi, bet viss esi atvērtā frekvencē, fokusēts kinodarbam

Vakar beigts Snowfall, 6. sezonas pēdējās palikušās sērijas, par kokaīna un crack epidēmiju LA, 80's. Narkotikas tur nebija glorificējoši, bet pilnīgs mess, izvērsti stāsti, sarežģītā pinumā.

Tagad jāizvēlas nākamais, no tā, kas jau ir uz HDD:

ZeroZeroZero (2019) – arī drugs, hardcore stāsti
Midnight Mass (2021) – supernatural horror, ziemeļnieki
Taboo (2017) – 19. gs., dark

Citu labu seriālu un filmu ieteikumi pierakstīti priekš gadiem uz priekšu.
Ciba drīz apstāsies. Ap šo laiku jau sāku palikt viens šeit. Tad, kad jūs jau būsiet pie miera, es sākšu šmorēt, izbaudīt ēdienu un kino

just like that.
not afraid to click, bet lasīju virsrakstu ar domu "diez kas būtu zem click".
parasti nekā nav. tie varētu būt marinēti ģurķi, piemēram. jebkas, galvenais lai ir click.
cenšos neražot click.

Kuģis, Kivičs, Magone. kādus iepakojumus vēl pērk?

Un fui, es negribu sākt sūdu. Es vnk garlaikojos.
Piedošanu, savācos atpakaļ

Ej grauz savu kaulu tālāk, ka skrumšķ.

Ciba ir mana vienīgā apskates auditorija, nezinu, kas ārpus.
Sievietei nav laika domāt par to, cik žīdi ir slikti, jo jātur sevi un ko spēj apkārt.
2 mīkstie, ko zinām šeit, meklē, kurš ir vainīgs viņu sapistajās dzīvēs, jo patriarhāts taču nevarētu būt izgāzies by default.
Cirvi un baļķi pacelt var, bet ak vai, to nenovērtē kā pietiekamu veci. Tātad žīdi vainīgi.

Do British Veterans Regret Fighting World War 2?
Churchill, Hitler, and the Unnecessary War: Patrick J Buchanan on Book TV

Reddit ir tik garlaicīgs, tomēr ļoti reti gadās kur gribās piedalīties:
Jautājums: How would the average man act during a period if men could have periods?

zivs:
Weak, aggresive, blaming all around, and hiding

bija labāks komentārs par manu:
You must be joking; men cant even handle a simple cold...

Nu, tas neattiecas uz manu fiz izturību, kas ir vnk gēni un nečīkstēšana pat par nopietnākām fiziskām traumām (esmu tanks), bet ka vīrieši ir bērnudārzs, salīdzinot ar sievietēm.

kāds neiegruzīti, bet caur labu joku:
They will compare bloody tampons and call it manly.

Gara, bet ohujenna analīze par mūsdienu reklāmu simbolisko, politisko, kulturālo etc. nozīmi un masāžu, ko tie sevī ietver. Šeit konkrēti par šī gada marry-consumeras iekš UK.


The Deepest Lore #213: Christmas Ads 2025

Nu jā, un sautējums no produktiem nav no pusgataviem kombo. Tie ir dabīgi, atsevišķi produkti, kuru saskanību man būs jāpanāk pašam. Nav pirmā reize ar pīpi uz jumta. Pagaidām vēl neesmu novēlies no tā jumta

Atnācis, vēl neatvēris cibas čatu, lai neietekmētos.
Disfigurator ieraksts par gatavošanu, ietekmēja. Ir svarīgi, kurš to stāsta. Neraate, kura ir virtuves un bērnu esence, un viņas ieraksti ir tikai par to, makes no sense. Diametrāli pretēja man.
Taču, džekiņš, kur mīl un izprot skaņu daudz augstāk nekā es, makes total sense.

Tā nu es sapirkos pārtikas veikalā šonakts dežūrai:
Kapāta, kvalitatīva vistas gaļa, sautēta krējuma-ķiploku-sinepju mērcē, kopā ar sarkanajiem sīpoliem, tomātiem un papriku. Pilna panna, uz divām dienām. To paredzēts gatavot šovakar. Es to nevaru atļauties no way, bet vai jūs neatpirktos no spīdzināšanas ar pēdējo naudu

es šodien pirmo reizi mūžā uzcepu kotletes.

Kaut kāda dīvaina un frīkaina nedēļa.

Mamma izdzina ārā pēc viņai vajadzīgā, kaut kādā hostile vidē. Mindstate joprojām mirušais alpīnists. Ar vodku ir vodka, svina vates apvalks.
Varbūt būs vēl, kad būšu atpakaļ mājās.