sirdnA

Komunisti varētu nosolīties izkaut visus miera reliģijas tirgoņus, pamatoti norādot uz klasisko komunisma ieviešanas shēmu (nogalināt 10% iedzīvotāju un pajautāt, kuram vēl ir kādi iebildumi).

Uzvara rokā!

Mmei Lepēnai diez cik labi neiet lielajās pilsētās (un Francijā imigranti galvenokārt dzīvo lielās pilsētās, savukārt pāķi ļoti izteikti ir pārsvarā balti), taču mazākās pilsētās, kur agrāk bija rūpniecība un tagad nekas, kā arī pāķos -- tur iet tīri brangi. Tā ka ir zināmas aizdomas, ka ekonomika pat visnotaļ ir faktors.

Gandrīz vienīgā lielā pilsēta, kur Lepēnai gāja labi, ir Marseļa, kur tik tiešām ir daudz imigrantu. Taču arī tur viņa zaudēja Melanšonam.

Ar to saskarsmi, viņa iet abos virzienos. Francijā ir pilns ar tādiem skatiem kā no kokakolas reklāmām, kur klasē visādu krāsu skolnieki sēž kopā, metro brauc trīs druškas, kur divas baltas un viena ir brūna -- tas notiek visu laiku, tu drīksti man neticēt, bet tas notiek. Ja tu aizbrauksi kaut vai līdz Parīzei, pirmās pusstundas laikā redzēsi pietiekami daudz piemēru. Tā ka tai saskarsmei rezultāts var būt arī tāds, ka, dzirdot "melnās varzas", tu uzreiz iedomājies par savu klasesbiedru, kaimiņu vai draugu.

Biedrs Bērnijs tak skaidri pierāda, ka polītikā vecums nav šķērslis. Būtu ļaunāk noskaņots, varētu pat piebilst, ka komīšiem pat piestāv būt mazliet pagātnes paliekām, bet ko nu tur.

Bet vispār es gribēju teikt, ka, manuprāt, Mmes Lepēnas vēstī Vidējais Franču Vēlētājs vairāk pavelkas tieši uz viņas piedāvātajiem risinājumiem ekonomikā, nevis uz nācionālo polītiku (ne velti viņa pati pabīdīja savu zīhailojošo papucīti maliņā). Vēl es atļaušos tādu pārdrošu pieņēmumu, ka islāmistu terors mūžīgi nebūs aktuāla problēma; septiņdesmitajos arī šķita, ka visu nokrāsu sarkanie ņemsies spridzināt, šaut un laupīt līdz pasaules galam, bet nē, pārgāja. Tā ka tas vilnis, kas uzcēlis Lepēnu tagad, var arī noplakt un/vai pārsviesties uz kārtējo Saulvedi.