|
Mon, Jul. 13th, 2015, 11:18 am
Dziļākajā bērnībā, kad interneta nebija, telefoni bija ar ripām un pie drāts, un televizorā rādīja stundām garās Brežņeva runas, es lasīju grāmatas un šķendējos par to neticami garlaicīgo vietu, kurā atrodos. Mērenās klimatiskās zonas mērenais centrs. Kas mums te ir, es jautāju? Kalni ir? Mhm, desmit metrus augsti vismaz. Pat smiekli nenāk. Jūra ir? OK, ir kaut kāda plančka. Kad pietiku pie jūras klāt, gaidīju, kad tas paisumbēgums iestāsies. Jūra pakāpās tuvāk par kādu trešdaļsprīdi un tas bija viss? Garlaicība. Kas mums te aug? Egles...tās pašas, kuras aug tuvāko xtūkstoš kilometru apkaimē, izmisums. Kādā brīdī ieraudzīju dialektu karti. Re, kaut kādi ventiņi, Sēlijas - Aizmalēnijas izloksnes un kas ir dzimtajā ciemā? Dzimtais ciems atrodas nekādās izloksnes nekādajā akcentā, akurāt pa vidu. Mēs pat runājam nekādi. Koki mums ir tādi, kā visur, akmeņi visparastākie un zaķi bez brenda. Un nekas pie mums nenotika, sevišķi vasarās. Grāmatās rakstīja par kaut kādām LOTOS vienībām, kurās piedalās visi pogolovno, rukā kā vājprātīgi eži un piekopj visādus piedzīvojumus. Atbildu - nekādu LOTOSu pie mums nebija, pat smakas no tiem nebija un ne mazākās eksistences pazīmes ar sajūtām uztveramajā apkārtnē, kura gan neko lielu neietvēra, bet nu, nebija un viss. Obligātā literatūra ir leģenda, teiksma un vecu bābu muldoņa, nevienā skolā, nevienā vasarā nekā tāda nekad nav bijis, nevienam. Grāmatās par to rakstīja, bet realitātē - nekā tamlīdzīga. Nolāpīts, es teicu, vasarās klunkurēdams uz ciema bibliotēku pēc kārtējām 4 grāmatām par aizraujošām lietām, kuras atrodas visur, bet ne šeit. Tie paši Dziesmu svētki, kuros kārtīgi latvieši iet, stāv un krīt veselām pūrvietām. Nu, no kurienes tas viss, grhhh, no kurienes tie visi cilvēki rodas, ja minētajā dzimtajā ciemā neviens nekad un neko pat ar vārdu neieminējās, ka kaut kas tāds vispār eksistē? Nu, nebija nekādu Dziesmu svētku, nebija nemaz. Televizorā bija, grāmatā bija, realitātē - e? Pirmā dzirdēšana. Kaut kādi teorētiski svētki, kuros piedalās kaut kādi cilvēki no vietām, kuru, ticamākais, nemaz nav. updāte. Par vasarām runājot, vai jūs cīruļus iemīlējāt vai ienīdāt? +30 grādi, biešu lauks no apvāršņa līdz apvārsnim, vientuļš resns puisēns ar trulu kapli, kuru nedrīkst uzasināt, jo iemesls, un kapa klusums, kuru vēl baisāku padata nolādētā, nebeidzamā, pretīgā pļirkstēšana, kad tas mērglis skrien pa gaisu pilnīgā bezjēgā. Mon, Jul. 13th, 2015, 11:58 am sirdna
Kaut kur es biju, tas bija janvārī un tad vēl rādīja Čipu un Deilu pa centrālo televīziju, pēdējās dienas pirms to pārstāja retranslēt. Vēl arī tētuks brauca Baltijas ceļā stāvēt, bet man kaut kā nekārojās, jo no Rīgas es viņu vēl mācēju mājās pārvest, bet kā es viņu vilktu uz mājām no kaut kāda meža kakta velnzinkurienē, paldies, es labāk sēžu mājās un zīlēju ozolzīlēs. Tā arī nestāvēju, brauca pats, kā mācēja. Mon, Jul. 13th, 2015, 12:04 pm fjokla
vot, uz ceļu mani kaukā nepaņēma, bet tais barikādēs arī tētuki, teiksimtā, bija tādi, khmem. Manējais nolemti papaijaja raudošo bērniņu (kas būtu es), kurš bija cieši pārliecināts, ka kļūs par bāreni (kaukur tur bļāva vislaik, ka sievietēm un bērniem jāiet mežā, bet vīriem, kailām krūtīm jāmetas tankam priekšā)un ta aizgāja abi, ar tām gāzmaskām un vsjo pizdjecs. Bet pret rītu atnāca, tādi līksmi un piesmēlušies, gāzmaskas kaukur pazaudējuši, Mon, Jul. 13th, 2015, 12:48 pm sirdna
Heh, es tolaik jau biju Rīgā un metos ar krūti uz bezmaksas paiku, kas gāzās no visām pusēm. Man trauksmainākais moments bija pirmajā vakarā uz Doma laukuma, kad fūre kādā šķērsielā izdomāja iedarboties. Pa visu laukumu nodārdēja, un uz kādu sekundi iestājās klusums, kamēr visi pogāja vaļā pufaikas, lai mestos uz tanku, bet tanka nebija, laukums atviegloti nopūtās un dzīroja tālāk. Skarbums un reālas lodes bija tuvāk nekā parasti, tomēr, par laimi, ne Vecrīgā. Tas būtu bijis jau drusku par daudz aizraujoši. Mon, Jul. 13th, 2015, 12:57 pm fjokla
lūk, varu derēt, ka toreiz neviens nebrauca ar "bada pankūkām" ciemakukulī (vakar redzēju vetspilnieku "gandrīz ideālās vakariņas", ahujeķ, tur viena bibliotekāre viesiem tiešām bada pankūkas deva un nemaz nekautrējās). betnu, tā tāda novirze no tēmas, es domāju, ja mani nebutu izmetuši (mums pa daudz meiteņu, tā viņi man) no Dzintariņša, deju kolektīva, tad ganjau es arī kautkur būtu dējusi Mon, Jul. 13th, 2015, 01:00 pm sirdna
Ja nu runājam par visu, kas diētisks un vitamīniem pārbagāts, kas ir "bada pankūkas"? Mon, Jul. 13th, 2015, 01:05 pm fjokla
kaukadas saslaukas bez olām un piena, es tak nez, neesmu kurzemniece. Kaukādas pankūkas, kur iekšā nekā nav un klāt ar nekā nav :) Apmēram kā no taupīgās saimnieces rokasgrāmatas - putekļu maizītes un sīpolu miziņas, tas vislabākais cienasts:D Mon, Jul. 13th, 2015, 01:08 pm sirdna
hme, ūdenī iejauktus miltus mēs cepām dzimtajās kopmītnēs, sevišķi garšīgi tas nebija pat izbadējušamies studentiem. Mon, Jul. 13th, 2015, 01:11 pm fjokla
lūk, aiz ko mans sašutums, nezinu vai senču bada receptēm ir jābūt kaukam tādam apko sentimentēt, kurnuvēl viesiem galdā celt Mon, Jul. 13th, 2015, 01:14 pm sirdna
Ar majonēzi jebkurš senču kulinārais murgs aizies. Piemēram, tas pats susis, ja pareizi atminos, oriģinālā ir japāņu bomžu rijamais, kas vispār ir pazemojums kvadrātā, bet ne - restorācijās pasniedz, iebaudiet mūsu suši ar šprotēm (kas ir suņa murgs, neņemiet nekad). Mon, Jul. 13th, 2015, 01:20 pm fjokla
suši ar dillēm un skābu gurķi ar bij kaukas! Vāhs! laigan man vini tā kopumā savā klasiskajā pildījumā dikten tomēr garšo, bete tās lokālu cenas bišku mulsinā, rīsi tak saņus maksā Tue, Jul. 14th, 2015, 11:12 am lavendera
Pareizi, suši jātaisa ar nēģiem (diemžēl konservēti nēģi skārda bundžās ir laikam izbeigušies kā šķira). |