Vēl arī tētuks brauca Baltijas ceļā stāvēt, bet man kaut kā nekārojās, jo no Rīgas es viņu vēl mācēju mājās pārvest, bet kā es viņu vilktu uz mājām no kaut kāda meža kakta velnzinkurienē, paldies, es labāk sēžu mājās un zīlēju ozolzīlēs. Tā arī nestāvēju, brauca pats, kā mācēja.