A dream
Tā nedaudz atlaidu brīvi pa sapņiem:

Esmu kopā ar muteri mašīnā aizbraucis uz Amsterdamu. Pilsēta tehnokrātiska, galīgi citādāka kā realitātē. Mums jābrauc dabūt naktsmājas pie iepriekš sarunātiem cilvēkiem, kas izrādās ir manas fakultātes dekāne. Jābrauc ar "vilcienu".
Sarkanas konstrukcijas, uz manīm bēdīgu skatu skatās tikko piebraukuši bēniņi. Rodas aizdomu ēna, kautkas nav tākā vajag. Ieņemam vietas. Nu kā tad! Vilciens izrādās amerikāņu kalniņi. Mežonīgā ātrumā drāžos cauri pilsētai, sliede tikai viena, paldies dievam esam ar galvu uz augšu. Protams ka sēdēju pašā priekšā.
Piestājamies smilgu aizaugušā pļaviņā. Esam taču Amsterdamā. No vienas puses izlaizīta vilciena stacija/offisu daudzstāvu ēkas pirmais stāvs ar akmens grīdu, no otras puses saulains lapu koku mežs.
Kopā ar muču meklējam kur tad tā dekāne dzīvo. Lienam pa kokiem un pa zariem līdzi ripinu velo.
Beidzot pari sarūsējušiem šķūnīšu jumtiem ieraugam mirgojot monitoru. Tā ir īstā vieta. Pielienu pie PC un loģiksi lienu SC. Logojoties izlien dekānes cookies, jo izrādās arī viņa raxta journalu.
Tad tik tālu jau tas ir nonācis..