vispār, man ļoti nepatīk tas, kā es dzīvoju pēdējos mēnešus..
viss pakārtots tikai darbam..
man privātā dzīve ir labākajā gadījumā 9 stundu miegs.. un iespēju robežās pasekošana tam, kā maniem dārgajiem draugiem klājās...

man pat neizdodas piefiksēt kautko no ikdienas.. var jau teikt, ka visas kā viena.. bet tā nu gluži nav.. bet es pat vairs nevaru apjaust - ko ir vērts izcelt, ko ne..

bet gribētos tomēr piezīmēties.. iemācīties atskaitīties pašam sev.. lai dienas neizplēn aizmirstībā... jo ar to atmiņu ir kā ir..


par šodienu:
dikti atpūtos- noguleeju teju 12h.. mājas kārtošanas dēļ, neaizbraucu uz ofisu.. braucu pa taisno uz darbu ar velo, atbraucu krietni pa ātru.. turpināju explorēt soho kvartālus..
darbā beidzot jaunas dzērienu kartes - viss jau buutu labi, ja būtu apgādājušies ar visu nepieciešamo jaunajiem kokteiļiem.. bet vakaram tomēr ne vainas.. ja neskaita to, ka vakara beigās puleejot vīna glāzi pārlauzu to un iešņāpu dziļi pirkstā.. diezgan asiņaini - tāpēc jau sāka vilkt uz ģīboni.. bet nu neko.. 10min laikā nomierinājos.. nodezinficeejos ar vodku.. un uzjaucu sev divas jaukas margaritas.. pēc visa nokopšanas ar kolēģi vēl 'ielauzāmies' pretējā geto bārā.. iedzērām spāņu alu.. un pa mājām..
uz kurām minoties vislaik cīnījos par domu - piestāt ceļa malā un notiesaat kaadu gabaliņu no somā esošajiem suši.. vai arī steigšus nokļūt mājās, kur varēs izvērsties pēc pilnas programmas..

tad tomēr nupat izvērsos..