Šodien lab esot apraudājos. Jo iedomājos sevi dzīvoklī, kur virtuvē nav loga (es biju domājusi, ka atrast foršu dzīvojamo telpu būs vieglāk). Darbā nr2 apraudājos vēlreiz. No noguruma. Jo nepietiek ar to,ka lab ir tik mežonīgi daudz darba, no darba nr2 atlaida dzērājtanti (gribētos teikt 'beidzot', bet vispār drusku žēl viņas) un vismaz līdz mēneša beigām ir sadalītas viņas maiņas starp mums pārējiem. Nedēļas nogalē jau 41h maiņu nostrādāju. Bet nez, kas un kad viņas vietā kādu meklēs, jo direktorei nākamajà dienā tā uzleca asinsspiediens, ka vajadzēja saukt ātros, bet izpilddirektore aizgājusi dekrētā.
Un itkā jau saprotu, ka tas no hroniska miega trūkuma, pilnmeness un pms, bet pašai bail no sava neadekvātuma.