Lelde ([info]sieviete_tanks) rakstīja,
@ 2008-03-06 23:14:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Mūzika:Divinyls - I Touch Mysef
Entry tags:ikdiena

Atcerējos.
Kkad pagājušogad ciemojos pie draudzenes, kura dzīvo drauga dzīvoklī kopā ar drauga mammu. Mēs omulīgi virtuvē sēdējām, bijām jau vēlu aizpļāpājušās, kad tā drauga mamma pārnāca mājās. Drosmīga sieviete - uzsākusi savu mazo biznesu un cīnās pamatīgi, vienīgi tovakar "relaksējās" lēnām aizlejoties mūsu acu priekšā un klātbūnē. Un kā daudzi iedzēruši viņa daudz runāja - stāstija par savu jaunību. Kad viņai bijuši 16 gaduu viņa iemīlējusies par sevi krietni vecākā puisī, gribējuši bēgt kopā, kad viņas vecākā māsa kavalieri nocēla , vai apmēram tā. Bet vārdi, kas visvairāk palikuši atmiņā un kuriem aizvien vairāk pati sekoju, bija - ja ir slikti, sāp sirds, nestāstīt to nevienam. Tāpat nesapratīs. Aiziet vannasistabā, atgriezt ūdenskrānu, izraudāt, izkliegt visu tā, lai neviens neredz, nedzird.
-
Jāiet dušā.



(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kini
2008-03-06 23:33 (saite)
Taisnība, ka nesapratīs. Bet tā ir grūti, vienam pašam. Iekšas vajag.

(Atbildēt uz šo)


[info]wienna_lee
2008-03-07 02:02 (saite)
Un kaa veel sapratiis. Tikai vajag izveeleeties, kam staastiit.

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?