|
|
Tuesday, May 24th, 2022
| |
09:57
|
gara nedēļas nogale
gara pirmdiena
pa brīvdienām nekas ārpus normas
bet vakar, vakardiena gan bija savdabīga
ar dzīvokļa biedreni/draudzeni nebijām gājušas divatā ārā kopš pagājušā gada
ātri laiks skrien, gandrīz jau pus gads
vakar izdomājām iziet paēst uz kādu terasi (ēdu šausmīgus cēzara salātus, maximā var dabūt literally labākus un viņi jau tā sūkā)
ejot mājās, skatos, uz čaka matīsa stūra, pie tā jaunā fitnesa kluba, stāv meitene, kas dīvaini uzvedas
knapi turās kājās, itkā dzērusi, bet kaut kas tur vēl nav tīrs
pieejam klāt, prasām kas viņai, vai palīdzēt vai kā
viņa galīgi neko nevar atbildēt
diezgan pašsaprotami, kaut kādu citu realitāti tur bauda, high out of her mind
bet arī ne tipiskais narkomāns, var saprast, ka tur kaut kas nav kā vajag
tajā brīdī viņa bija telefona zvanā ar kaut kādu čali, prasu viņam, lai nāk savākt savu draudzeni.
Dzirdu, ka pats arī galīģi high, neko man normālu nevar pateikt, kaut ko krieviski bubina un smejas. Diezgan tāda unsettling sajūta no viņa bija. whatever.
Cenšamies ar meiteni tikt galā, viņa pilnīgi neko nevar atbildēt, tikai smaida un krata galvu.
Galu galā sazvanām ātros, tie ceļā.
Pa to laiku pie mums atvilkās vēl divi lielie palīģi, kas, paši iedzēruši, māca mums tur ko darīt, sāk vēl pie tam grābstīties ap meiteni.
Viktorija šķiet viņu sauca.
Cenšamies viņu turēt pie samaņas, lai gan, ātrie teica, ka vienalga vai viņa guļ vai sēž nomodā. Man likās savdabīgs ieteikums, pretēji visam, kas
man gan ticis mācīts, gan jebkad liktos intuitīvs.
Anyways, mēs tur vācam viņu, gan no sevis, gan daļēji no tiem diviem pusdzērājiem.
Vēlreiz atgādināju sev cik šādi vīrieši spēj būt pretīgi.
Vairākas reizes izmet repliku, labi, ka mēs šeit bijām, viņu taču var kāds izvarot un tamlīdzīgi. Tad pēc tam viņai aiztiek kleitas lencītes, skatās
zem svārkiem. Beigās vēl pateica žēl, ka viņai tā -- simpātiska meitene!
Somā neko nelegālu neatradām, bija dokumenti vismaz. 1995 gada, bet izskatījās daudz jaunāka.
Ātrie savāca, aizbrauca.
Nekas jau tāds, tik tā dīvaini viss.
Atnākot mājās, centāmies atcerēties viņas uzvārdu. Galīgi nevarējām.
Tajā brīdī galīgi nelikās svarīgi. Gan jau labi vien ir.
Varu turpināt dienu, domādama cik es labs un nesavtīgs cilvēks -- HA!!!!
ši posta soundtracks -- down in the park by gary numan, tubeway army
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, May 18th, 2022
| |
09:25
|
vakar pēc darba uzēdu no dzimšanas dienas palikušos ķiļķenus, uzcepu, uzsildīju,
ielecu dušā
un tad jau bija jāskrien ārā, ar draudzenēm bijām iegādājušās biļetes uz izrādi "Konklāvs" (DDT)
šķiet tā ieguva arī spēlmaņu nakts balvu jaunajām lugām or something
man ļoti patika
šķita personīgi, kaut kā tomēr aizķēra arī to emocionālo stīgu
ne jau tāpēc, ka es baigi releitotu ar notikumu
drīzāk kā jau katrā filmā -- es taču neraudu tāpēc, ka tas notiek ar šo izdomu tēlu
es raudu tāpēc, ka zinu, ka stāsts ir dzīvs. Un, ja arī nav noticis ar tā attēlotāju,
tad noteikti noticis ar kādu citu. Īstu cilvēku. Kas reāli tam ir gājis cauri.
Un, manuprāt, lielisks, emociju izraisošs mākslas gabals ir tas,
kas spēj pietiekami trāpīgi tikt līdz tai ticamības stadijai.
Ka kāds tā ir juties. Un es to jūtu arī sevī. Es jūtu līdzi.
Šoreiz gan Klāvs stāstīja par to, kas reāli ir ar viņu noticis.
Protams, tas ir citādāk, kaut kādā ziņā iedarbīgāk, bet tajā pat laikā grūtāk, šķiet, realizējams.
Tāpēc man tā likās lieliska izrāde. Īstus stāstus par sevi bieži vien ir pat grūtāk pastāstīt tā, lai
skatītājs sajūt to dziļākā līmenī.
Te mans stāstījums mazliet aizgāja putrā -- kā tad ir?
jā, šis bija īsts stāsts, kas noticis ar viņu. Tāpēc šķiet, ka nedarbojas mans arguments "es raudu par nevis attēlotāju, bet gan par pašu stāstu, kas ir attēlots tik dzīvs, ka varu daudz vieglāk identificēties ar cilvēku, kas realitātē tam gājis cauri" (es actually izrādē neraudāju). Nedarbojas arguments, jo viņš jau nav tikai attēlotājs, viņš ir tas dzīvais tēls ar kuru viss notika.
Nē, anyways, tur varēja būt jebkurš cits aktieris (protams, pietiekami pienācīgs), bet tas stāsts dzīvoja neatkarīgu dzīvi. Pat ja tur nebūtu Klāva (īstā stāsta varoņa), tas stāsts bija pietiekami labs un radoši pašpietiekams, ka arī bez viņa tas dzīvotu un dzīvoja labi. Un to varēja just.
Var just, kāpēc man nekad neveicās ar garo stāstu rakstīšanu. Šis ir tāds rasols, ka man pašai acis un smadzene sāk sūrstēt, lasot šo savārstījumu. Bet šis ir man.
Anyways, ignorējot manu recenzijas reklāmas pauzi.
Pēc izrādes mēs aizgājām paēst uz Lielo Kristapu. Turpat netālu.
Tur bija auksti un galīgi sūdīga tualete (cik ironiski). Nu tur nebija sūdu, tikai viss pēc urīna oda, saplīsis, no kontakta izrauts roku žāvētājs. Bet vismaz bija ziepes un varēja rokas nomazgāt. Ēdiens tīri ok. Pārāk lielu recenziju par šo netaisīšu.
Tad atbraucām mājās, izgāju pastaigā, atnācu mājās un līdz kādiem trijiem naktī nospēlēju videospēles ar draugu.
Tagad es prokrastinēju darbu. Uz mani gaida, kad sarakstīšu tekstus. Žēl, ka viņiem šitie neder.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
09:23
|
jūtos, ka nedaudz pietrūkst rakstīt tādu klasisko, sauso dienasgrāmatu
vnk ar lietām, kas ar mani ikdienā notiek.
ko es daru.
pat ne kā es jūtos vai ko par to domāju.
vienkārši, kas notiek manā dzīvē.
tas tomēr ir kaut kāds komforts šāda vienkāršība
kaut kas pie kā pieķerties. arī. jā.
tad jau redzēs cik ilgi man šādi sanāks :)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, May 16th, 2022
| |
13:34
|
šodien piņņāju tramvajā
labi, ka ir tādas sejas maskas. lai arī nav vairs obligāti, turpinu nēsāt un patiešām atmaksājas!
uzsūca 80% mitruma! life hack
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Sunday, May 15th, 2022
| |
00:22
|
pārdomas...
es par daudz pīpēju saltiņus pedeja laika (jā, apkaunojoši)
vel rit draugs brauc uz manam majam, satiks ari vecakus 1o reizi
viniem čista kādus 10 gadus likas ka esmu a lesbian, nu es viņiem parādīšu! HAHAHSHDHEHAHAHA (atkal...apkaunojoši)
Bet vispar... es saku "apkaunojoši", bet man nav tāda kauna. Noteikti ne par šīm abām lietām. Tas ir fake anyways.
At this point es tikai saku lietas (apkaunojoši).
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Thursday, May 12th, 2022
| |
11:32
|
varu atzīmēt jaunu gadadienu
vakar, nē, aizvakar bija mūsu pirmais actual strīds!
Jāatzīst, diezgan ilgi turējāmies!
Malači
(visi pārējie, protams, kabači, HA!)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, May 6th, 2022
| |
14:05
|
ir silts
ir labi
varu vilkt kleitiņas
miņukus
smukas jaciņas un krekliņus
būt īsta meitene!
lellīte
varu neuztraukties par sapūstām ausīm
par lielām pufaikām
zābakiem, kas krāso baltās zeķes.
varu gan uztraukties par to, cik spoži šodien saule spīdēs. Šis mani apmierna.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, May 2nd, 2022
| |
16:22
|
dabūju no tantes polaroid kameriņu
bet nekur uz vietas nevaru atrast kur pārdotu to mini foto papīru.
negribu gaidīt nedēļu, kamēr piegādās no internetveikala, man vajag šodien!
nē, es tikai gribu šodien, bet tā vēlme ir pietiekami stipra, lai teiktu, ka vajag.
|
|
(3 comments | ir ko piebilst)
|
| Wednesday, April 27th, 2022
| |
13:23
|
piektdien plānots iziet ārā man, pāris draugiem, boifim un dzīvokļa biedrenei/draudzenei.
Gribu atzīmēt izlaidumu.
Viņi savukārt nav tikušies mēnešiem. Kopš.. situācijas (kas bija fully mana vaina).
Šī būs pirmā reize, jo pa lielam situācija ir nomierinājusies.
Ar draudzeni esam tikušas pāri tam, bet, tā kā draugs ar viņu nav ne reizi ticies kopš tā laika,
tur jo projām ir diezgan saspīlēta situācija. Vairāk pat no viņa puses, bet kas ir pilnīgi saprotams.
Tas gan ir scary un nedaudz exhausting.
Nezinu kas būs piektdien.
Es kā vienmēr gribu, lai viss ir labi. Lai visi jūtas labi. Lai viss ir labi.
Bet ar šādu domāšanu ir tricky.
Nav reālistiski.
Jādod space human emotions. Saprotu un daru pēc iespējas.
Bet negribu to pasēdēšanu padarīt arī par kaut kādu vecās veļas mazgāšanu.
Negribu, bet nevaru sagaidīt, ka viņš pēkšņi visu aizmirsīs, ignorēs situāciju.
Es to neprasu, bet prasu to nevilkt speciāli ārā.
Viņš ir emocionālāks.
Viņa arī.
Viņa var izlikties, pielāgoties.
Viņš nevar.
Mēs visi nebaidāmies no konfrontācijas,
bet es vienkārši negribu.
Tik daudz laika pagājis.
Man nešķiet šis tik iracionāli.
Tad redzēs.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
13:20
|
horny for friendship
- L, vakar, ejot mājās, pēc pāris glāzēm hugo spritz
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, April 11th, 2022
| |
19:19
|
|
| Friday, April 1st, 2022
| |
13:00
|
ir pavasaris, silti
drīz beigsies arī skola (tā nav īsti tāda skola, bet nu laikam jau ir)
varbūt esmu egoistiska (tā ir, bet nezinu vai ir tik relevanti šim),
bet šķiet esmu jēdzīgākais students tur. Šķiet, ka man ir lielākais potenciāls
un interesantākais domu gājiens, bet kārtējo reizi sevi iegāzīšu ar savu nespēju
koncentrēties, pieiet lietām mazliet pragmatiskāk un savākt sevi.
Nākamnedēļ jābūt gataviem gala darbiem, bet es vēl īsti neesmu neko izdarījusi.
Šķiet tik daudz labu domu, manā prātā viss izskatās skaisti un saulaini,
bet realitātē nekā nav. Varu tikai runāt runāt, bet kāda no tā jēga, ja
nevaru neko realizēt. Aj.
No sirds domāju, ka esmu tur interesantākais un inteliģentākais cilvēks, pizgets
cik esmu self obsessed. Ļoti līdzīgi kā augstskolā. Šis nav veselīģi, jātiek līdz
kaut kādam normālākam mindsetam, varbūt palīdzēs.
Ceru, ka varēšu saņemties, varēšu iztulkot savas domas darbos pietiekami kvalitatīvi
un uztverami, lai pašai no sevis kauns nebūtu (sekundāri no citiem).
Vispār kaut kāda vēlme pēc atzinības mani ļoti motivē (nav jau tik reta parādība),
bet laikam vairāk nekā citus. Esmu gatava ieiet galējībās, pat pārāk.
Tad redzēs. Novēlu sev veiksmi pāri pat visiem talantiem, jo veiksme manās acīs ir vērtīgāka.
Veiksmi un tā, lai viss, ko vēlos un vajag -- lai tas sanāk!
=)))
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Friday, March 18th, 2022
| |
16:51
|
kā latviskot frāzi
random acts of kindness
hmm
laikam tuvākais būs
iepriecināt kādu vienkārši tāpat
doma vismaz pa lielam tā pati
nevar tā, šķiet
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, March 15th, 2022
| |
13:06
|
mēnešiem ilgā cīņa ar dzīvokļa biedreni/draudzeni beidzot uzsprāga vakar
cīņa liels vārds
cik veiksmīgā laikā mums šis viss
tieši kā pēdējais mēnesis īres līgumā
pateica, ka brīvdienās savāks mantas, izvācās
labāk tā, ja godīgi. Es noteikti izklausos pēc šausmīga cilvēka, tā arī noteikti ir,
bet man vairs nav spēka dealot ar viņas depresiju, iracionalitāti, hipokrātisko dabu, vienkārši problēmām
nesaku, ka pati neesmu ik pa laikam sapisusies, bet tas, cik ļoti var vainot vienu cilvēku, neredzot nevienu savu problemātisko aspektu, ir diezgan amizanti
nu neko. ceru, ka viņa vismaz tiks ar sevi galā. varbūt ģimene palīdzēs, nezinu.
smadzeņu tārps ir real, i've seen him.
|
|
(1 comment | ir ko piebilst)
|
| Monday, March 7th, 2022
| |
11:54
|
ja jau esmu šodien šeit,
beidzu saltot (nu nebija jau arī tik ilga un noteikti ne nopietna fāze)
atsāku pīpēt (arī nosacīti, nekad neesmu bijusi tāda pīpētāja, tikai viena/pāris dienā)
domāju tas tāpēc, ka nāk pavasaris, labāks smukāks laiks, gribas biežāk iziet ārā
un ja iet ārā tad gribas vairāk
gribas vairāk visu ko bet nu tas besides the point
draudzene nav happy par šo bet viņa vnk nav happy
eh
turpināšu pīpēt, tas sagādā man prieku
un man patīk sagādāt sev prieku
maksimāli cik vien iespējams, bet normas robežās (kas par daudz, tas par skādi, protams!)
priekā!
|
|
(ir ko piebilst)
|
| |
11:41
|
šogad gribētu aizbraukt kaut kur
ar draudzenēm
kaut kur uz eiropas dienvidiem
pirms pāris gadiem bijām aizbraukušas trijatā uz angliju (pie citas draudzenes)
un jāatzīst bija ļoti nice
es gan neesmu baigais ceļojumu cilvēks, not at all. ļoti stresains laiks, jo esmu ļoti haotisks cilvēks (piem. pēdējā diena, kad gandrīz nokavējām lidmašīnu, jo biju somā atstājusi neizdzertu smūtija pudeli un bija ilgi jāgaida līdz izčekos un palaidīs prom. draudzenes nebija happy)
bet tomēr ļoti nice. Labi, ka es neesmu smadzenes šajās operācijās un varu atstāt domāšanu citiem. biežāk tā varētu.
draugs-jaunietis arī ieminējās kaut ko par šo. Viņam patīk Beļģija. Nespēju iedomāties sevi braucam ceļojumā ar kādu tādu citu cilvēku, bet labā lieta ir, ka es viņam uzticos. Domāju varētu būt nice. Esmu gan diezgan skeptiska cik šis ir realistic, tad redzēs. Liela lieta. Ceļojums.
Vispār nevaru sagaidīt šo vasaru.
Ceru, ka vismaz kaut ko sanāks realizēt beigās. Vismaz kaut ko. Būs jau labi, hihi (jūtos ļoti kā tāda vidusskolniece šo visu rakstot, labi vien ir)
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, March 2nd, 2022
| |
14:16
|
šodien (kā jau visu iepriekšējo nedēļu un noteikti arī turpmāk) atkal uz kamī sajūtu viļņa
man jāatzīst, ka man pilnīgi vienalga par to, kas notiek
es nezinu kāpēc
un jūtos vēl sūdīgāk par to, ka jūtos sūdīgi, ka man vienalga
es nezinu kas šis ir,
cilvēki apkārt ir miserable, draugi un ģimene ļoti jūtami šo visu ņem pie sirds (kas ir pilnīgi normāli un nedomāju, ka blakusprodukts kaut kādai pūļa reakcijai vai kaut kādai iedomātai state of mind, kā šādā situācijā būtu "pieklājīgi" reaģēt)
es sēžu un skatos uz šo visu un man ir pilnīgi vienalga. visi tie stāsti, footage no sagruvušām mājām, bāreņiem pazemes autostāvvietās, slimniekiem, kam nevar palīdzēt (vai cik klišejiski es šo pasniedzu, tas nav domāts kā jox). Nekas. Neko tas manī neizraisa.
Es nezinu vai šis ir kaut kāds aizsargmehānisms, iespējams.
Man bieži sanāk (biežāk nekā gribētos) nejust neko. laikam tas, jā.
no otras puses man šis nešķiet nekas jauns. tikai tagad šī kara situācija ir atmigrējusi mums tuvāk. Ak nē, Eiropa!
tikai visās citās 3ajās pasaules valstīs (atvainojos, ka eju atkla tik klišejiskā virzienā, bet dont care), kur šis notiek vēl jo projām, šajā brīdī, un ir noticis gadiem, par to visiem ir vienalga. Par šo es pieķeru sevi aizdomājamies.
nezinu ko šis nozīmē. nedomāju, ka tas mani padara par sliktu vai ignorant cilvēku. nezinu. bet laikam šādi ir vieglāk šo visu izdzīvot (ļoti pārspīlēti to saku). Dealošu ar visu, kad man nepieciešamība spiedīs. Pagaidām dzīvošu kā ignoranta egoiste. Nekas jauns, nekas jauns, Albēr.
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Monday, January 31st, 2022
| |
10:57
|
šī ir bijusi (un vēl ir, cerams vēl arī būs) skaistākā ziema kādu vien esmu piedzīvojusi
objektīvi skaista
tādai kādai jābūt, tāda pēc definīcijas, kā pēc stāstiem
balta, bieza, silta sniega kārta
putina arī tieši kā vajdzētu
un, kā jau teju katrā sirdssiltuma, laimes brīdī, pārņem mani neganta rūgtuma sajūta, ka šis viss ir tik gaistošs
un, kā jau teju katrā savas dzīves brīdī, es gan priecājos, gan vienādi vienlaikus bēdājos
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Wednesday, January 19th, 2022
| |
14:08
|
reāli mīlu jomu, kurā strādāju, bet nesaprotu, kāpēc necenšos vairāk.
grūti saņemties, bieži pati sev situ ar grābekli pa seju, kad būtu iespēja kaut ko reāli izdarīt + ir iedvesma, bet neko beigās neizdaru.
kaut kas vienkārši atsakās atļaut man rīkoties.
es zinu un jūtu to potenciālu, bet no tā ir tieši 0 jēgas, ja to nematerializēju.
Kāds sakars
Pretīga sajūta
Pārdomas
|
|
(ir ko piebilst)
|
| Tuesday, January 4th, 2022
| |
11:33
|
sen neesmu jutusies tik mentali shitty
Bet priecājos jo esmu pieradusi iet cauri dzivei pa lielam nejūtot neko. Tikai seklas un virspusīgas, ātri pārejošas sajūtas
Vairāk prieka
Tagad nez
Kaut kādu šarmu tomēr es šajā miserable stāvoklī atrodu
Patīk sevi iedomāties kā mentālo mazohisti, izklausās cool (bet, protams, milzīgs pārspīlējums. Ļauju sev tā domāt)
Bieži esmu tiekusies pēc pārdzīvojumiem. Tas liek justies vairāk kā cilvēkam nevis tukšai, sausai, dzīves aizmirstai olu čaumalai
Ļoti reti sanāk
Pēdējā laikā biežāk
Zinu kāpēc, jā
Bet priecājos (vismaz kāda manis versija)
Ļauj daudz ko redzēt sevī, kas man ir svarīgi, kas visu laiku bijis superficial, kas nē.
Kas svarīgs otrā, kas kas kas
Nav pat spēka tādai katarsei. Varbūt vienkārši jāpaciešas, gan jau būs. Ja nebūs.. nu tad nebūs
Aj
|
|
(ir ko piebilst)
|
|
|
|
|