sen neesmu jutusies tik mentali shitty
Bet priecājos jo esmu pieradusi iet cauri dzivei pa lielam nejūtot neko. Tikai seklas un virspusīgas, ātri pārejošas sajūtas
Vairāk prieka
Tagad nez
Kaut kādu šarmu tomēr es šajā miserable stāvoklī atrodu
Patīk sevi iedomāties kā mentālo mazohisti, izklausās cool (bet, protams, milzīgs pārspīlējums. Ļauju sev tā domāt)
Bieži esmu tiekusies pēc pārdzīvojumiem. Tas liek justies vairāk kā cilvēkam nevis tukšai, sausai, dzīves aizmirstai olu čaumalai
Ļoti reti sanāk
Pēdējā laikā biežāk
Zinu kāpēc, jā
Bet priecājos (vismaz kāda manis versija)
Ļauj daudz ko redzēt sevī, kas man ir svarīgi, kas visu laiku bijis superficial, kas nē.
Kas svarīgs otrā, kas kas kas
Nav pat spēka tādai katarsei. Varbūt vienkārši jāpaciešas, gan jau būs. Ja nebūs.. nu tad nebūs
Aj