sieramaize's journal

> jaunākie ieraksti
> kalendārs
> draugi
> par sevi
> 20 vecākus

Saturday, January 20th, 2024
23:52
mācība: dzīvo vajag laist vaļā

vispār es jau to zināju un prasmīgi pielietoju ikdienā, bet aizmirsu, ka tas attiecas arī uz citām sfērām

īpaši centos rūpēties par dāvinātajiem augiem, sukulentveidīgajiem (vēsturiski mans problēmbērns)
pārlaistīju, laikam
bēdājos, laikam
man tie bija īpaši svarīgi, bet pārcentos
labu gribēdama
tāda sajūta, ka es būtu māte, kam zīdainis saslimis
zīdainis, kas acīm redzami ir slims, bet nezinu kā palīdzēt, tikai bēdāties

vēl nelaistu asaras, vēl

(ir ko piebilst)

Tuesday, January 16th, 2024
11:25
otra favorīt grāmata aiz apziņas parazītiem
gluži līdzīgi manu uztveri mainoša
vai drīzāk bijusi brīdī, kad mana uztvere tikusi mainīta atsevišķu ārējo un iekšējo apstākļu dēļ
ir The White Hotel no D. M. Thomas

burvīgs darbs
vārda vistiešākajā nozīmē.
Tas tik savdabīgi ievijās manā (ne)reālajā dzīvē, kā neviens cits literārais darbs līdz šim. Liekas tāds jau arī bija stāsta mērķis jebkuram lasītājam.
Skaisti un sāpīgi, kā jau tas bieži gadās
Tas atrada mani sapnī vai īstenībā, grūti pateikt

(ir ko piebilst)

Friday, January 12th, 2024
11:26
Tikko kā konkrēts indi-vīds laikam sapisa prātu tik smagi, ka nākas atgriezties cibā

Mans labākais tera-pists esmu es sev
Sev

Sliktākais ir tas, ka viss ir pārāk labi
Kā pēc labas dzīvošanas var normāli dzīvot tālāk

(ir ko piebilst)

Wednesday, November 22nd, 2023
11:17 - 112
man šķiet cilvēki mīl broken "citus" tīri tāpēc, lai pierādītu, ka arī viņus var mīlēt.
Tā visa "I can fix her/him" mūžzaļā sērga rādās, kā sava veida pašsaglabāšanās mehānisms.
Ja es varu mīlēt tevi, ņemot vērā visas nepilnības, pilnības, tad taču arī mani kāds var mīlēt? Nu taču! taču.
Rādās, kā sava inverted savior complex.
Mēs gribam glābt citus, lai izglābtu sevi.
Gribam mīlēt citus, lai mīlētu sevi.
hmm

(ir ko piebilst)

Friday, November 10th, 2023
14:37
I want to rain

(ir ko piebilst)

Wednesday, October 18th, 2023
12:59
who i am is enough
i am enough in this place and time
i am enough because i am myself

(ir ko piebilst)

Thursday, August 24th, 2023
10:22
esmu pret runas brīvību,
nu, kamon, es tomēr dažreiz palasu cibas latest posts.
un ja man nepatīk tas, ko tur lasu,
ja cilvēki ir stulpi (un ir),
manuprāt to vajadzētu aizliegt.
kāpēc man jājūtas slikti?
ja kāds nevar saprast vai ir stulps, vnk prasiet man, es pateikšu.

(6 comments | ir ko piebilst)

10:20
You’re driving deep,
skinny dipping in my brain

(ir ko piebilst)

10:20
hot girl summer

(ir ko piebilst)

Thursday, July 20th, 2023
23:36
Jaunā Bārbijas filma ir man kas neizprotams. Kas konkrēti ir galvenais message? Par ko tā ir? Kaut kur pa kaktiem dzirdēju, tikai pieļauju, ka tas ir kaut kas uz satīras pusi, male gaze, sievišķīgais fakeness, beauty standards utml. Bet pēc draugu atsauksmēm izklausās vairāk vnk pēc feel good filmas. Nekas īpašs.

Bet es nespēju noticēt. Tur kaut kam ir jābūt, ne? Kaut kam dziļākam? Kaut vai shit izpīldījumā, bet wannabe dziļākam?
Neesmu lielākā Grētas Gērvigas fane, bet cenšos dot viņai iespēju.

(1 comment | ir ko piebilst)

Friday, June 30th, 2023
14:03
shit is great. It grows grass.

(ir ko piebilst)

Tuesday, May 2nd, 2023
21:11
There’s brain
There’s heart
And then there’s gut
I always go with my gut
My gut says I have to

(ir ko piebilst)

Wednesday, April 26th, 2023
21:45
only the details tell the human story

(ir ko piebilst)

21:44
here I’m supposed to be a great poet
and I’m sleepy in the afternoon
here I am aware of death like a giant bull
charging at me and I’m sleep in the afternoon
here I’m aware of wars and men fighting in the ring
and I’m aware of good food and wine and good women
and I’m sleepy in the afternoon
I’m aware of a woman’s love
and I’m sleepy in the afternoon
I lean into the sunlight behind a yellow curtain
I wonder where the summer flies have gone
I remember the most bloody death of Hemingway
and I’m sleepy in the afternoon.

some day I won’t be sleepy in the afternoon
some day I’ll write a poem that will bring volcanoes
to the hills out there
but right now I’m sleepy in the afternoon
and somebody asks me “Bukowski, what time is it?”
and I say 3:16 and a half
I feel very guilty, I feel obnoxious, useless,
demented, I feel
sleepy in the afternoon
they are bombing churches, o.k., that’s o.k.,
the children ride ponies in the park, o.k., that’s o.k.,
the libraries are filled with thousands of books of knowledge,
great music sits inside the nearby radio
and I am sleepy in the afternoon,
I have this tomb within myself that says,
ah, let the others do it, let them win
let me sleep,
wisdom is in the dark
sweeping through the dark like brooms,
I’m going where the summer flies have gone,
try to catch me.

Bukowski from: Mockingbird Wish Me Luck, p. 77

(ir ko piebilst)

Monday, March 6th, 2023
14:51
es nekādīgi nevaru saņemties turpināt otro tvinpīkas sezonu. Kas man kaiš. Varbūt palīdzēs seklā sevis šaustīšana, ka šis iederas manu iedomu domubiedru kino kanonā. Es gribu būt tā meitene, kas ir noskatījusies tvinpīku. Kā es sevi varu uztvert par edgy jaunieti, ja es neesmu pabeigusi tvinpīku.

Šādos un līdzīgos brīžos, kur vienīgais motivators in sevis attiecība pret kaut kādu iedomātu standartu, šķiet ļoti smieklīgs, pathetic, bet tomēr ļoti pazīstams. Iedomājos šis ir kā tas stulbais kristiešu arguments: mēs visi darītu ļaunu, ja nebūtu šis izveidotais set of morals.
Es daru kaut ko tikai tāpēc, ka tā dara cilvēki ar kuriem vēlos identificēties. Īstenībā esmu tik ļoti shit un shallow, ka bez izlikšanās vienkārši kauns būt.

Protams, šis salīdzinājums ir mazliet wild. Bet arī man tas šķiet wild, ka vienīgā mana motivācija brīžiem balstās uz izlikšanos. Tēloju savu lomu, pati priecājos. Dzīves-skatuves theme jau nav nekas jauns, nekas, neviens vairs nav jauns. whatever

(3 comments | ir ko piebilst)

Monday, February 13th, 2023
16:28
but she’s always looking down
because her gaze is such
that it weighs too much
on the passersby

(ir ko piebilst)

Sunday, January 15th, 2023
18:47
RL saruna ar parižski

dialoga filozofija

domāšana ir dialogs, domāšana ir saruna.
cilvēkam ir vajadzīgs otrs jebkura šī vārda nozīmē,
otrs tālab, lai domātu:
filozofs nevar būt tāds solipsistisks domātājs.
šis otrs var būt dzīvs sarunbiedrs, bet

teksts ir iespēja domāt pret kaut ko,

tas ir, attiecībā pret kaut ko.
Tas ir kā spēlēt tenisu pret sienu.
Var spēlēt ar partneri, var pret sienu.

Teksts ir tāda kā siena, ar kuru tu visu laiku spēlē šo domāšanas tenisu.
KKā tā.

(ir ko piebilst)

Wednesday, January 4th, 2023
22:46
i did my best and it’s the best i could do

(ir ko piebilst)

Sunday, December 18th, 2022
23:22
Izšķirties tieši pirms ziemassvētkiem reāli episki.
Triple homocide, i love it here!

(ir ko piebilst)

Monday, November 21st, 2022
12:28
Pirms kāda laika es draudzējos ar vienu puisi. Draudzēties ir vārds, ko lietoju ļoti nosacīti. Ne īsti draugs, ne īsti ne-draugs. Nosacīti draugs, vopšem.
Viņš man likās ļoti interesants tā iemesla dēļ, ka viņš bija tieši tik neinteresants. Parasts cilvēks.
Labi, nē, nebija arī tik traki. Es "nosacīti" izbaudīju viņa kompāniju. Dažreiz vairāk, dažreiz mazāk. Bet pa lielam (mans tulkojums vārdam "overall") man bija amizanti (mans izcilais tulkojums vārdam "amusing").
Kāpēc? Man viņš atgādināja cilvēku-NPC. Veids, kā viņš runāja, eksistēja utt bija tik fascinējošs man. Neticami, ka tādi cilvēki ir.
Man bija interesanti viņu vērot, ar viņu komunicēt. Viņš bija ģeologs, mašīnu un foto entuziasts. Vai kaut kas uz to pusi.
Un vienreiz viņš man stāstīja, ka viņam patīkot lasīt Rvīnu Vardi.
Es toreiz pirmo reizi par viņu dzirdēju, bet kaut kādā veidā tas man palika prātā. Gan jau pateicoties savdabīgajam pseidonīmam. Labs mārketings.
Starp citu, ja man kādreiz vajadzētu, ja es kādreiz gribētu, mans pseidonīms būtu Tāra Stikla. Man liekas smieklīgi. Anyways, dodamies tālāk.
Kā jau ar NPC's tas ir ierasts, viņi ar laiku kaut kā nemanāmi izplēn no tavas dzīves. Vismaz esmu novērojusi, ka tā notiek man.
Tad nu, kā tradicionāli pienākas, mans draugs kaut kā izplēnēja no manas dzīves. Atstājot aiz sevis vien pāris siltas atmiņas (tai skaitā par angīnu, ko saķēru lielā mērā viņa dēļ), dāvinātu mazu sniega bumbu (to ko var kratīt) un Rvīnu vardi.
Nu pagājis vairāk kā gads, moš ilgāk, un tomēr es par viņu dažreiz aizdomājos. Nezinu kāpēc.
Un tad vienu dienu mana kolēģe, atsaucoties uz vienu vakaru, kad kopā dzērām (nosacīti) un pļāpājām (tiešām pļāpājām) par NPC's, viņa atsūta man Satori rakstu. Rakstu par NPC's, autors – Rvīns Varde.
Te raksts: https://satori.lv/article/seit (un man ļoti patika)
Man likās ļoti amizanti. It īpaši, jo to rakstu viņa man atsūtīja pirms pāris mēnešiem un es tikai tagad saņēmos to izlasīt. Bet izlasīju. Un šis raksts, gluži kā mans senais (nosacīti) draugs, man nedaudz sasildīja sirdi šajā pirmajā novembra sniegā, pirmajā novembra ziemā. Pat vairāk nekā regulējamais radiators pie kā šobrīd sēžu, kas neproporcionāli jeb drīzāk nesimetriski silda tieši pusi mana ķermeņa.
Kā jau ierasts, prokrastinācijas rezultātā, jutos inspirēta uzrakstīt pārdomas par šo. Un vispār prokrastinācijas rezultātā es arī izlasīju to rakstu. Viva la prokrastinācija!
Šim stāstam nav morāles vai mācības btw.

(ir ko piebilst)


> 20 vecākus
> uz augšu
Sviesta Ciba