ir pavasaris, silti
drīz beigsies arī skola (tā nav īsti tāda skola, bet nu laikam jau ir)
varbūt esmu egoistiska (tā ir, bet nezinu vai ir tik relevanti šim),
bet šķiet esmu jēdzīgākais students tur. Šķiet, ka man ir lielākais potenciāls
un interesantākais domu gājiens, bet kārtējo reizi sevi iegāzīšu ar savu nespēju
koncentrēties, pieiet lietām mazliet pragmatiskāk un savākt sevi.
Nākamnedēļ jābūt gataviem gala darbiem, bet es vēl īsti neesmu neko izdarījusi.
Šķiet tik daudz labu domu, manā prātā viss izskatās skaisti un saulaini,
bet realitātē nekā nav. Varu tikai runāt runāt, bet kāda no tā jēga, ja
nevaru neko realizēt. Aj.
No sirds domāju, ka esmu tur interesantākais un inteliģentākais cilvēks, pizgets
cik esmu self obsessed. Ļoti līdzīgi kā augstskolā. Šis nav veselīģi, jātiek līdz
kaut kādam normālākam mindsetam, varbūt palīdzēs.
Ceru, ka varēšu saņemties, varēšu iztulkot savas domas darbos pietiekami kvalitatīvi
un uztverami, lai pašai no sevis kauns nebūtu (sekundāri no citiem).
Vispār kaut kāda vēlme pēc atzinības mani ļoti motivē (nav jau tik reta parādība),
bet laikam vairāk nekā citus. Esmu gatava ieiet galējībās, pat pārāk.
Tad redzēs. Novēlu sev veiksmi pāri pat visiem talantiem, jo veiksme manās acīs ir vērtīgāka.
Veiksmi un tā, lai viss, ko vēlos un vajag -- lai tas sanāk!
=)))